Daudzās zemēs tās tiek noliktas zem eglītes un izdalītas Ziemassvētku (25. decembra) rītā. Piemēram, Itālijā Ziemassvētku gaidīšanas laiks sākas 8. decembrī – Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas dienā. Šajā datumā Itālijā ir brīvdiena, pilsētu un ciematu galvenajos laukumos tiek iedegta centrālā egle un sākas Ziemassvētku tirdziņi.
Runājot par Ziemassvētku ēdieniem – katoļu zemēs Ziemassvētku vakarā neēd gaļas ēdienus. Ziemassvētku pusdienās nākamajā dienā daudzās ģimenēs tiek gatavota lazanja, kas itāļiem ir svētku ēdiens.
Taču katrai tautai ir savi tradicionālie ēdieni, ko ļaudis liek galdā svētku maltītē. Anglijā pamatēdienā tiek cepts Jorkšīras pudiņš un liellopa cepetis. Starp citu, pat universitātes pirmssvētku laikā rīko Ziemassvētku pusdienas saviem studentiem un vienmēr tajās pasniedz Jorkšīras pudiņu. Mājās uzkodās tiek pasniegtas jūras veltes, bet desertā – īpašas kūciņas mincemeat tarts, kurām ir gadu simtiem sena vēsture, vai tradicionālais augļu kēkss ar brendijā briedinātiem žāvētiem augļiem. Vēl arī pasniedz ābolu vai ķirbju pīrāgus.
Amerikāņi Ziemassvētku laikā rīko atvērto durvju dienas, lai tiktos ar draugiem, kaimiņiem, kolēģiem, uzaicinot viņus atnākt, kad vēlas. Šādās pēcpusdienās tiek iedzerts tradicionālais Eggnog – piena, olu, saldā krējuma un brendija vai ruma liķieris ar Ziemassvētku garšvielām.
Savukārt Ziemassvētku pusdienām ģimenes lokā ir daudz līdzību ar Pateicības dienas maltīti – tiek ēsts tītara (retāk zoss) cepetis ar piedevām – ķirbja, saldo vai parasto kartupeļu biezeni, ziedkāpostiem, burkāniem, pupiņām, Briseles kāpostiem, kastaņiem.
Vācijā tradicionāli jau vairākas nedēļas pirms svētkiem mājās tiek gatavota augļu kūka ar Rumtopf pildījumu – no rauga mīklas ar svaigiem un žāvētiem augļiem, kas mērcēti un uzbriedināti rumā.
Vāciešiem Ziemassvētku laikā ļoti populārs ir arī jau pirms vairākiem gadsimtiem radītais Ziemassvētku kēkss – štolle. Recepte gan laika gaitā ir būtiski mainījusies. Sākotnēji askētiskais un gavēņa laikam piemērotais (bez sviesta un piena, rauga mīklu gatavojot tikai no ūdens, auzām un mazliet eļļas) cepums tagad tiek cepts ar žāvētiem augļiem, riekstiem un bagātīgu pūdercukura vai glazūras kārtu.
Savukārt somiem pirms Ziemassvētku maltītes vispirms pieņemts iet pirtī. Tikai pēc tam viņi drīkst sēsties pie svētku galda. Uzkodās somi iecienījuši sarkano biešu salātus, siļķu salātus (bieži arī tie ir biešu salāti ar siļķu gabaliņiem). Īpaši pieminams ir Ziemassvētku šķiņķis, kas visā valstī kļuva populārs pagājušā gadsimta 30. gados. Tā recepte nav sarežģīta – šķiņķa gabalu ierīvē ar masu, kas pagatavota no olas dzeltenuma, sinepēm un miltiem, un cep cepeškrāsnī.
Ar šo šķiņķi kā auksto uzkodu var mieloties visu Ziemassvētku laiku līdz par Zvaigznes dienai 6. janvārī.
Arī dažādos veidos pagatavotas zivis iederas somu Ziemassvētku galdā. Iecienītākās ir siļķes, zandarts un līdaka.