Zupa bez kaķa spalvām nav zupa

Esam kaķenieki

Diānas darba kabinetā kaķiem parasti nav atļauts "ganīties". Mūsu ciemošanās reize ir izņēmums, un abi minči par to dikti priecīgi. 

Diāna stāsta raiti, viņas acis šķelmīgi mirdz kā kādreiz viņas izmanīgajai Lāsmiņai latviešu kulta filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Ja godīgi, Diāna vizuāli daudz no tiem laikiem nav mainījusies, tas pats humors, pašironija, bet klāt nācis racionāls, kritisks prāts. Diāna smej: "Reiz man pasniedzējs stāstīja, ka cilvēki, kuriem ir augstāki akadēmiskie grādi, biežāk izvēloties kaķus, jo dzīvnieku gribas, taču brīvā laika maz, dienas režīms stingri reglamentēts. Kaķis vismaz nav jāved ārā. Mēs visa ģimene esam kaķenieki. Kad biju maza, mājā dzīvnieku nebija. Pirmais kaķis man bija 17 gadu vecumā. Kādā brīdī bija divi kaķi, tad atkal neviena. Manas jaunības kaķi bija bezšķirnes, bet visiem viņiem zinājām radurakstus. Pienāca laiks, kad ar māsīcu veterinārārsti Ilzi Pētersoni ilgi spriedām, kādu šķirnes kaķi ņemt. Bija svarīgs gan minkas izskats, gan raksturs. Zinājām, ka kaķi ārā nelaidīsim, tāpēc apsvērām, ka vēlamies, lai dzīvnieks neilgojas pēc āra un vēl – lai viņam patiktu cilvēki. Kad gaidīju savu ceturto bērnu (Diāna priecīga, ka viņai ir trīsdesmit piecu gadu mammas stāžs, izaudzināti pieci bērni, ir četras mazmeitiņas), paņēmām Budzīti, no tā laika mūsu mājā vienmēr bijuši kaķi."

Atļaujos pajautāt  – gaidībās esot, paņemt kaķi? Vai nebija bažu, ka bēbis var piedzimt alerģisks pret kaķu spalvu? Diāna: "Es uz šo atbildu vienkārši – mūsdienās cilvēkiem nav ļoti reālu izdzīvošanas problēmu, un sākam meklēt, par ko uztraukties. Netaisu brēku, kur nevajag. Nekad neesmu uztraukusies, ka bērni neēd, ka kāds no viņiem dabūjis iesnas, ka no kaķa būs alerģija. Kad būs, tad kaut ko darīsim. Alerģijas ir civilizācijas sasniegums. No vienas puses, dzīvojam pārāk sterilos, no otras, pārāk piesārņotos apstākļos. Izpērkam visu sadzīves ķīmijas veikalu, lai veļa baltāka un mīkstāka, lai trauki mirdzētu, lai grīdas laistītos utt., it kā dzīve būtu drausmīgi netīra. Ja ģimene ar to neaizraujas, tad bērni pierod pie putekļiem, pie veselīgas cūcības, un tas stiprina organismu. Mūsu mājā ir teiciens – zupa bez kaķa spalvām nav zupa."