Tāds kā Suleimans atnāk tikai reizi mūžā

Dziedātāja ir jūtami nogurusi, taču viņas acis mirdz – Kristīne vispirms steidz izstāstīt, ka taksis Džastins no patversmes Labās mājas, kuram viņa meklējusi saimnieku raidījuma Ķepa uz sirds sižetā, tagad jau dzīvo pie labiem un gādīgiem saimniekiem Rīgā. Viņi piezvanījuši uz patversmi tūlīt pēc raidījuma – mēs to sunīti ņemam! Kristīne uzskata, ka sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem biežāk būtu jāstāsta par dzīves četrkājainajiem pabērniem, jo, rau, kāda atsaucība! Viņa ir patiesi gandarīta.
 

Dvēseles mierinātāja nesanāca

Atgriežoties pie sarunas par sunīša iegādi un par to, kāpēc mājās tomēr ieradās kaķi, Kristīne labprāt atceras: "Magdalēna un Ādams ļoti gribēja sunīti, kaut vai pavisam maziņu, bet es atbildēju – liels vai mazs dzīvnieks, tā ir atbildība. Zināju, ka pagaidām mums nav laika savas rūpes iedalīt arī sunītim. Taču agrāk vai vēlāk mums būs suns, un bērni to zina."

Kristīne turpina: "Pienāca laiks, kad Ādamam un Magdalēnai bija jāsāk skolas gaitas. Viņi sāka mācīties katrs savā skolā. Lai  Magdalēnai šķiršanās ar brāli nebūtu liels kreņķis, lai psiholoģiski viņas domas būtu aizņemtas ar citām rūpēm, nolēmām paņemt kaķi. Tā ģimenē ienāca Devonas reksa šķirnes kaķenīte, kuru nosauca par Gīzu, jo Ādams zināja, ka Ēģiptē atrodas Gīzas piramīdas un senajos papirusos attēloti kaķi ar lielām ausīm. Gīzai ir tieši tādas ausis. Kaķenītei bija paredzēta meitiņas dvēseles sāpju remdētājas loma. Diemžēl nekāds terapeits no kaķenes neiznāca. Gīza labprātāk vada savu laiku uz siltiem radiatoriem. Viņa ir gudra, skaista un laba, bet arī diezgan nešpetna rakstura."

Kristīne pazīst kādu aktrisi, kurai Devonas reksa kaķis lēcis virsū no skapjaugšas, un šī iemesla dēļ saimniece bijusi spiesta runci atdot pieredzējušākiem cilvēkiem. Kristīne ar Gīzu tiek galā: "Es no bērnības protu ar dzīvniekiem darboties, un mūsu kaķi mani klausa kā sunīši."