Kaulus suņiem var un vajag dot, bet tikai jēlā veidā," skaidro L. Blumberga. Tiesa, ja kauli ir pilnīgi bez gaļas, bez papildu uzturvielām, tā noteikti nevar būt vienīgā barība, kas sunim tiek piedāvāta.
Vēl viena kļūda – stingri ievērot instrukcijas uz suņu barības iepakojuma. Kucēnu saimnieki nereti sākumā ir pavisam uzmanīgi un dzelžaini dod sunim tieši tik daudz barības, cik norādīts uz iepakojuma. Tomēr daudz pareizāk ir vērot savu dzīvnieku, sekot līdzi, kā viņš uzvedas un jūtas. Ja suns prasa ēst, tātad viņam barības ir par maz. Ja regulāri atstāj to traukā – par daudz.
"Ir arī ļoti nepareizi, ja sunim traukā barība ir visu laiku. Jā, visu laiku ir jābūt pieejamam dzeramajam traukam ar tīru ūdeni, bet barība jādod tikai konkrētās ēdienreizēs, lai suns tās iemācās atpazīt," saka L. Blumberga. Dažreiz saimnieki sūdzas, ka suns slikti ēd, lai gan barība bļodā ir visu laiku, bet neaizdomājas, ka, iespējams, tieši tas ir neēšanas iemesls – suns pieiet, paknakstās, un tā cauru dienu.
Kļūda ir arī "nepareiza" barība. Vai sunim dot svaigo vai sauso barību – tas ir saimnieka ziņā, taču jāvēro, kā dzīvnieks jūtas: cik laba ir viņa apetīte, vai ir skaists apmatojums (tīrs, nav blaugznu, nav saķepis utt.), vai neparādās kādas alerģijas, cik enerģisks ir suns, kāda un cik regulāra ir viņa vēdera izeja. Ja kaut kas no minētā nav kārtībā, dzīvnieka organisms signalizē, ka jāmaina viņa barošana.
Visbeidzot – jāzina un jāizvairās no produktiem, kas garšo cilvēkiem, taču ir bīstami sunim: šokolādes un konfektēm, sīpoliem, ķiplokiem, riekstiem, avokado u. c. Lielam sunim neliels šokolādes gabaliņš nekaitēs, taču mazam sunim tas var radīt pamatīgu saindēšanos vai pat nāvi, brīdina kinoloģe.