Veselības barometrs
"Ja augam ir brūnas lapu malas, tad tam ir vai nu par daudz, vai par maz ūdens, augs var būt pārmēslots, vai arī augsne ir noplicināta. Šādu pazīmi izraisa arī sauss gaiss, taču tad var būt iežuvis sakņu kamols, tāpēc jārūpējas par gaisa mitrumu un laistīšanu," stāsta V.Dzintare.
Ja auga lapas ir ieritinātas, pie vainas var būt sauss gaiss, sakņu kamola iežūšana vai bojātas saknes. To var labot, augu pārstādot. Pārlieku laistot, var panākt vienīgi to, ka auga lapas paliks dzeltenas, brīdina dārzniece. Lapu dzelti izraisa arī slāpekļa trūkums, pārāk tumša, pārāk silta vai pārāk vēsa augšanas vieta.
Ja auga lapas ir bālas, ar zaļu tīklojumu, tad vai nu laistāmais ūdens ir pārāk ciets, vai arī augam trūkst dzelzs. To var labot, laistāmajam ūdenim pievienojot dzelzs helātu. Ja uz lapām parādās gaiši plankumi, vainojams "temperatūras šoks" - pārāk silts vai auksts ūdens, vai apsmidzināšana saulē, kas ir nepieļaujama, uzsver eksperte. Sudrabainus, sarkanus vai brūnus plankumus uz lapām var izraisīt saules apdegums - tad augs jāapēno. Savukārt pārkorķošanās liecina par strauju temperatūras maiņu, pārlieku mitrumu vai gaismas trūkumu, kā arī par krasām mitruma svārstībām substrātā.
Kļūdas, kas veicina augu saslimšanu
- Par maz gaismas pārāk siltā vietā
- Par daudz mitruma pārāk vēsā vietā
- Spilgta pavasara saule vai caurvējš
- Biežas temperatūras svārstības
- Karsta vai auksta palodze
- Auksts un ciets laistāmais ūdens
- Pārlieka laistīšana vai skābekļa trūkums
- Sauss vai indīgs gaiss - gāze, cigarešu dūmi
- Pārāk mazi vai lieli puķu podi
- Appelējis, sasmacis un sablīvējies substrāts
- Ziemas miera perioda neievērošana
- Atvērti logi maijā, kad lido laputis
Ķiploki pret sēnītēm
Telpaugus apdraud vairākas sēnīšu slimības, stāsta V.Dzintare. Īstā vai neīstā miltrasa ir balts vai netīri brūngans pūderveida aplikums lapas virspusē un apakšpusē, ko izraisa vēja atpūstas sēnīšu sporas. To ārstē, augu apstrādājot ar kosu novārījumu vai speciāliem fungicīdiem.
Pelēkā puve ir pelēkbrūns aplikums uz lapām, kātiem vai ziediem. To izraisa aprasināšana ar nepiemērotu ūdeni, vēsums vai pārlieks gaisa mitrums. Lai to ārstētu, slimās auga daļas jānovāc, tas jānovieto labi vēdināmā, gaišā vietā un jāsamazina gaisa mitrums.
Sēnītes izraisa lapu plankumainību - dzeltenus vai brūnus izkaisītus plankumus. Arī šajā gadījumā slimās auga daļas jānovāc un jālieto speciāls fungicīds. Rūsas sēnītes lapas apakšpusē izveido rūsganu putekļu kaudzītes un lapas virspusē - gaišus plankumus. Sēnītes iznīcina ķiploki - augsnē jāiesprauž viena nomizota daiviņa.
Kosu novārījums pret miltrasu
500 g svaigu vai 150 g žāvētu tīruma kosu 24 stundas mērcē 1 l ūdens, tad pusstundu vāra. Atdzesē, nokāš caur sietu un atšķaida ar ūdeni attiecībās 1:5 smidzināšanai. Nopērkams arī kā zāļu ekstrakts
Nāvīgās baktērijas un vīrusi
Nelabojamu ļaunumu augiem nodara baktērijas un vīrusi, brīdina dārzniece. Slapjā bakteriālā puve, kas sastopama Alpu vijolītēm, dīfenbahijām un dižkallām, no stumbra pamatnes izplatās pa visu augu un, reiz sākusies, nav novēršama. Neārstējama ir arī eļļainā lapu plankumainība, kas apdraud begonijas un efejas, uz lapām un kātiem veidojot stiklainus, eļļainus plankumus.
Tikpat nāvīgs augam ir lapu mozaīkas vīruss, ar ko inficējas antūrijas, orhidejas, gloksīnijas un hipeastri. Par to liecina gaišzaļi un tumšzaļi plankumi. Lapu krokainība, ar kuras vīrusu inficējas fuksijas un pelargonijas, rada nīkulīgas, nedabiski sakrokotas lapas. Arī šo vīrusu labāk neielaist mājā, jo apkarot to nevar, saka V.Dzintare.
Augi - brīnumdari
- Bendžamina fikuss - neitralizē biroja iekārtu kaitīgo starojumu
- Hlorofīds - neitralizē kaitīgos gāzes izgarojumus virtuvē