Populārākie ārsienu konstrukciju veidi
Sienu biezums
"Tā kā ģimenes mājas parasti neceļ augstākas par trim stāviem un pārsegumu un jumta konstrukciju radītās slodzes uz sienām ir salīdzinoši nelielas, tad ārsienu biezuma izvēli nosaka ēkas siltumtehniskās prasības, nevis stiprības un noturības prasības," skaidro RTU profesors Juris Noviks. Sienu stiprība un noturība arī ir svarīga, jo tās ir galvenās ēkas nesošās konstrukcijas, taču vēl būtiskāk, lai ārsienas pasargātu telpas no izsalšanas ziemā un no pārkaršanas vasarā.
Savukārt iekšsienām nav jābūt siltumizolējošām, tāpēc to biezumu izvēlas atkarībā no vajadzīgās sienu stiprības un noturības.
Tāpat kā ārsienas, arī iekšsienas ģimenes mājās ir maz noslogotas, tāpēc bieži vien tās var būvēt minimālajā pieļaujamā biezumā, nemazinot drošību un ekonomējot līdzekļus.
Ārsienu materiālu siltumizolējošās īpašības atkarīgas no tilpummasas, jo tā ir mazāka, jo labāk materiāls aiztur siltumu un plānākas sienas var būvēt. Taču "sliktu" materiālu nav: kā jau iepriekš minēts, jāzina tikai, cik biezas sienas no katra materiāla jābūvē un cik biezā slānī jāveido papildu siltināšana. "Atbilstoši pašreizējos būvnoteikumos paredzētajām dzīvojamo māju siltumtehniskajām prasībām, ārsienu konstrukcijas var veidot vienā slānī vai trīsslāņainas: pamata materiāls, siltināšana un apdare, lai ēku varētu ekspluatēt visu gadu," stāsta J.Noviks.
Siltināšana
Siltināšanu pareizāk un arī izdevīgāk veidot no ārpuses, nevis no iekšpuses, jo, pirmkārt, telpu pusē nav jāveido tvaikizolācija, kas padara sienas neelpojošas. Otrkārt, siltinot sienas no ārpuses, nav pārrāvumu starpsienu, pārsegumu u.tml. vietās, tāpēc neveidojas, tā saucamie, "aukstuma tilti". Treškārt, sienas pamata materiāli atrodas siltajā zonā un nav pakļauti sasalšanai un atmosfēras iedarbībai. Turklāt iekšējā siltumizolācija arī samazina telpu platību.
Siltuma inerce
Izvēloties dzīvojamās mājas ārsienu veidu, svarīga sienu īpašība, ko ieteicams ņemt vērā, ir siltuma inerce - spēja uzkrāt sevī siltumu un atdot to telpām arī tad, kad apkure ir pārtraukta, skaidro J.Noviks. Sienām ar lielāku masu, piemēram, ķieģeļu un vieglbetona bloku mūrim, tā ir lielāka, bet vieglākām sienām - mazāka. Šādas sienas var veidot vasarnīcās, jo telpas var ātri piesildīt, bet tiklīdz apkure pārtraukta, telpas strauji atdziest, kas nav vēlams pastāvīgi apdzīvojamām ēkām.
Līņu ģimenes pieredze
Stāsta Roberts Līnis: Ārsienu pamata materiāli ir Fibo keramzītbetona bloki, kas bija arhitekta ieteikta izvēle. Sienas konstrukcija sastāv no šiem blokiem 250 mm biezumā, Paroc akmens vates siltumizolācijas slāņa 100 mm biezumā un no dēļu apdares ārpusē. Ārsienas celtnieki sāka būvēt oktobrī, tā kā bloki ir lieli, tad sienas uzcēla ļoti ātri, žigli parādījās arī jumts un logi. Daļēji to noteica laiks, lai varētu paspēt kaut nedaudz sasildīt telpu iekšpusi un varētu turpināt strādāt arī ziemā.
Iekšējās nesošās sienas arī ir mūrētas no Fibo blokiem, bet apdares kārtu veido ģipša apmetums.
Pārējās starpsienas ir no koka un metāla karkasa, kas aizpildīts ar akmens vati, lai izolē skaņu, un apšūts ar ģipškartona loksnēm
Eksperta padoms
Kārlis Apinis, Latvijas Amatniecības kameras viceprezidents
Tas, vai guļbūvi varēs ekspluatēt arī ziemā atkarīgs no baļķu diametra. Ja sienas būvē no baļķiem, kuru diametrs ir, piemēram, 150 milimetru, tad bez sienu siltināšanas māja ziemā nebūs apdzīvojama. Savukārt, ja baļķa diametrs ir 300 milimetru, sienas biezums ir pietiekams, lai māja būtu silta. Ja siltina guļbūves sienas, tad siltumizolācija noteikti jāliek no ārpuses un sienu apšuvumu vēlams veidot no koka dēļiem. Siltinot un apšujot guļbūvi no iekšpuses, koka labās īpašības zūd.
Viktors Puriņš, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents
Būvējot sienas, jādomā par pareizu logu un durvju ailu izveidi, kā arī ailu pārsedžu ierīkošanu. Ja sienas būvē no blokiem, ir pieejami gatavi pārsedžu bloki. Mūrējot šīs pārsedzes, vispirms uzstāda veidņus, ievieto armatūras stieņus tā, lai gali sniegtos 25 centimerus pāri atbalsta virsmai, un iebetonē blokus. Ieteicams, lai sienu būvniecības darbus veiktu profesionāli mūrnieki, jo, būvējot pašu spēkiem, var "saķēpāt" gan pārsedzes, gan komunikāciju ievadus sienās.
Juris Noviks, RTU būvražošanas katedras vadītājs
Izvēloties sienu materiālus, nav pareizi orientēties tikai pēc viena kubikmetra materiāla cenas, bet gan jāņem vērā, cik maksā uzbūvēt vienu kvadrātmetru sienas no materiāliem ar vienu un to pašu siltumpretestību. Pie šīm izmaksām jāpieskaita arī siltumizolācijas cena uz vienu kvadrātmetru, kā arī darbaspēka izmaksas gan mūrēšanai, gan siltumizolācijas ierīkošanai un apdarei. Šādā gadījumā bieži lētākas iznāk vienslāņainas sienu konstrukcijas.
Jānis Alksnis, studijas Modus Mood arhitekts
Iekšsienas var veidot no metāla karkasa, koka blankām, mūrēt utt. Būtisks ir gan vizuālais risinājums, gan tas, lai būtu ievērotas akustiskās prasības. Neiesaku iekšsienas būvēt monolītas, piemēram, pusķieģeli biezas ar apmetumu no abām pusēm, jo tās slikti izolē skaņu. Lai būtu laba skaņas izolācija, starpsienai jāsastāv no vairākiem slāņiem. Dažādu frekvenču skaņas labāk apslāpē kaut vai ģipškartona starpsienas ar vates aizpildījumu. Akustiskā izolācija jāierīko arī virs un zem sienas, tas ir, pie griestiem un pie grīdas, lai skaņa nepārvietojas pa šīm vietām.