Andra sieva Ilze uzmet skatienu logiem - satumsis. Kad trijotne darbdienās pārrodas mājās - Andris un Ilze no darba, bet Markuss no bērnudārza, - tuvojas pusastoņi. Paliek vien dažas stundiņas, lai sakārtotu lietas nākamai dienai un samīļotos. Ir tik jauka sajūta būt pašiem savās mājās, Buļi atzīst. Jaunajai ģimenei šie būs pirmie Ziemassvētki prom no vecākiem.
Izvēli nosaka arī bērnudārzs
It kā prom, bet tepat līdzās! Ilzes vecāki, pie kuriem jaunā ģimene
dzīvoja līdz šim, tepat vien pāri pagalmam. Buļi stāsta - ir ļoti
jauki, ka vecāki gatavi jaunai ģimenei palīdzēt. Kad Andris un Ilze
apprecējās, viņi bija tikko no augstskolas sola. Par sava mājokļa
iegādi tobrīd nevarēja būt ne runas. Īrēt dzīvokli jaunā aktiera
ģimenei tolaik nozīmēja - atdot ievērojamu daļu savu ienākumu.
Tādēļ viņi labprāt pieņēma Ilzes vecāku piedāvājumu padzīvot vecāku
mājās. "Jaunai ģimenei jābūt savai dzīvei - par to bijām
pārliecināti jau tad, kad gaidījām Markusu," stāsta Ilze. Tomēr
viņiem bija skaidrs, ka vispirms jānostiprina savas pozīcijas
darbā. Jātiek pie stabilas algas. Kopš izveidojis ģimeni, Andris
strādā ne tikai teātrī, bet arī televīzijā. Vada pasākumus.
Piedalās reklāmās. Savukārt Ilze, pēc izglītības tulks, tagad
strādā starptautiskajā auditorfirmā KPMG Latvia. Šogad Buļi nolēma,
ka pienācis laiks savam mājoklim. "Pašiem sava dzīve. Savs
kredīts," Andris joko. Viņi izvēlējās trīsistabu dzīvokli Purvciemā
iepretim Ilzes vecāku mājoklim. Viens no nopietnākajiem argumentiem
par labu tieši Purvciemam bijis bērnudārzs, kur Markuss
piereģistrēts rindā jau četru mēnešu vecumā. Labi zinot, ka vieta
valsts dārziņā ir zeltā vērtē un rindas milzīgas, Buļi nosprieda,
ka iegādāties pašiem savu dzīvokli šajā rajonā it nemaz nebūtu
slikti. Ik rītu, aizvedot Markusu uz bērnudārzu, Ilze uz darbu
Pārdaugavā dodas ar auto. Andris - ar trolejbusu. Izkāpjot centrā,
līdz Teātra observatorijai vien dažu minūšu gājiens!
Gaidāms remonts!
Viena no labākajām īpašībām trīsistabu dzīvoklim tā dēvētajā lietuviešu projektā ir telpu izvietojums: trīs izolētas istabas, neliels priekšnams un virtuvīte. "To mēs tiešām novērtējam, ka ir iespēja norobežoties, kad nepieciešams," Andris vaļsirdīgi stāsta. Markusam vēl tikai četri gadi - gribas skraidelēt un padauzīties. Kad Andris gatavojas lomai, viņam nepieciešams miers un klusums. Vai Ilzei un Markusam brīvdienu vakaros, kad Andris izrādē, nav skumīgi? Viņa stāsta, esot pierasts. Turklāt, Andris nemēdzot aizsēdēties naksnīgās ballītēs. Izrāde beidzas, un viņš jau pēc neilga laika ir mājās. "Ģimene man vienmēr būs pirmajā vietā. Pat, salīdzinot ar teātri," aktieris saka, mīļi satvēris sievas roku.
Pagaidām Buļi iekārtojušies "svešā interjerā". Pat dīvāniņš viesistabā ir iepriekšējo iemītnieku atstāts! "Baltas sienas un tumšas mēbeles," Andris stāsta, kā šeit izskatīsies pēc remonta. Gribētos kaut ko senatnīgu, no ozolkoka. Laiks rādīs, kā viss būs. Buļi stāsta, izfantazēties var visādi, bet jārēķinās, ka viņi nedzīvo savrupmājā vai daudzdzīvokļu nama mansardā ar milzu logiem. Nelielā tipveida dzīvoklītī atļauties ekstravagances - tas nebūtu gaumīgi, spriež Andris un Ilze.
"Protams, ka šī nav mūsu sapņu māja," viņi neslēpj. Ja kādreiz dzīvē būs lielākas materiālās iespējas, gribētos māju. Pavaicāti, kur Rīgā dzīvot visjaukāk, abi domīgi saskatās. "Vecrīgai taču ne vainas," Andris pasmaida. Buļi nesapņo par nereālo, bet priecājas par visu, ko izdevies kopīgiem spēkiem sasniegt, sakārtot.
Tagad viņi palēnām sāk gatavoties Ziemassvētkiem. "Būs jānes mājās eglīte," Ilze saka. "Viņa ceps ļoti garšīgu biezpiena plātsmaizi," Andris piebalso. Ziemassvētkos viņi paciemosies pie Andra, gan arī Ilzes vecākiem. Nākamgad, kad pašu dzīvoklītis būs svaigi izremontēts, aicināšot ciemos tuvus un mīļus cilvēkus.