Tad nu cenšos to nevis izpušķot un greznot, bet vienkārši savest kārtībā, nokopt, pabeigt darbus, lai svētkos tas būtu tīrs un skaidrs. Novembris man patīk ar savu lakonismu - pelēkā krāsa triumfē visos tās toņos, drusku ir arī melnais. Šur un tur var manīt arī pelēki brūno vai dzeltenīgo. Novembrim ir sava elegance - izceļas forma un līnija. Lai to panāktu, jānovāc vēl pēdējās lapas, jāapgriež noziedējušo augu stublāji, jāapsedz ziemcieši. Manā dārzā vēl braši turas tikai vīnsarkanie un violetie miķelīši. Tie piedod šarmu novembra atturībai.
Oktobra beigās es ne reizi vien pavadīju ar skatienu aizlidojošo putnu kāšus debesīs un saucu tiem: palieciet sveiki, gaidīsim jūs atkal pavasarī! Jā, par putniem. Ne jau visi aizlido, vai ne? Tātad jāpārbauda, kādā stāvoklī ir putnu barotava, bet tikai jāpārbauda. Putniem barības dārzā pietiek - mežrozīšu augļi, rieksti, izbirušas sēkliņas, tas viss vēl dārzā atrodams. Putnus jāsāk barot tikai tad, kad patiesi nāk sals un sniegs. Lai gan zīlītes jau mani apciemojušas - putnu barotava man pakārta kokā pie virtuves loga. Es gribu visu redzēt.
Jāpārbauda arī vasarā lietotos ūdens toverus - tie visi jāiztukšo un jāapveļ ar muti uz leju, jo, ja nāks sals, tie var vienkārši sasprāgt, pat metāla vanniņa. Un, protams, jāsavāc visi darbarīki, ūdens šļauka, ķerra. Vienīgais, ko atstāju dārzā, ir veļas aukla - zinu jau, ka kādreiz, kādā sausākā brīdī tomēr nenocietīšos un iznesīšu izmazgāto veļu laukā, gribas taču to īsto svaiguma un tīrības smaržu.
Galu galā kādā svētdienas rītā paskatos pa logu un - dārzs ir tukšs. Ietinies miglas vālos, tas skaidri man norāda, ka nu patiesi tam sācies atpūtas periods. Var jau būt, ka tur klejo veļi. Lai jau klejo - dārzs izskatās gluds un tīrs, nav kur aizķerties.
Viss sakārtots svētkiem. Daudz laimes dzimšanas dienā!