Tā es ietaupu apmēram 40% degvielas un arī mazinu gaisa piesārņojumu. Ar auto pilsētā pārvietojos tikai tad, ja nepieciešams, piemēram, no Mārupes tikt uz Juglu vai jāved kāda lielāka krava. Pilsētas centrs, sākot no Vecrīgas līdz Dailes teātrim, manam auto ir tabu. Tur es staigāju kājām, bez brīvas stāvvietas meklēšanas stresa.
Citādi pārvietošanās līdzekļi ir manis pašas kājas, tramvajs, vasarā - velosipēds.
Dzīvoju pilsētas nomalē, tādēļ staigājot ievelku arī kādu malku svaiga gaisa. Turklāt tagad, pavasarī, kad gaisu tricina ne tikai baisas ekonomiskās ziņas, bet arī putnu dziedāšana... Man patīk, ja mana sejas krāsa ir sārta un vakarā labi nāk miegs. Cilvēkam vidēji dienā vajadzētu staigāt vismaz divas stundas.
Nākamais veselīgais pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Man nav dārga sporta velosipēda. Man ir viegls un ērts. Nekādas salīkušas muguras vai pedāļu spiešanas, pārslēdz ātrumus un brauc tikai!
Kas attiecas uz sabiedrisko transportu, divu domu nav - tikai tramvajs. Pirmkārt, videi draudzīgs, jo patērē tikai elektrību, otrkārt - tramvajiem uz ielām vienmēr priekšroka.
Klusībā es vēl ceru uz zirgu pajūgiem, kas kādudien parādīsies ja ne gluži lielpilsētā, tad vismaz uz lauku ceļiem. Tas būtu cilvēkam un videi visharmoniskākais pārvietošanās veids.