Viena no pirmajām
I.Turka pārvaldītajā mājā, kas pabeigta vēl kā Daiļrades objekts 1994.gadā, ir 101 dzīvoklis un aptuveni 70 dzīvokļos joprojām mīt tās sākotnējie iedzīvotāji - bijušie kolēģi daiļradieši. Ēka renovēta 2001.gadā, viena no pirmajām Latvijā, izmantojot finanses no iedzīvotāju privatizācijas pajām un 21 000 latu kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Šogad ir pēdējais parāda atmaksas gads, un katru mēnesi mājai kopumā bankai jāatdod 330 latu. Kopā renovācijas izmaksas bijušas ap 40 000 latiem.
Galvenais dzinulis renovācijai bijusi ēkas sliktā tehniskā kvalitāte - pēc padomjlaika būvniecības ierastajām tradīcijām tai jau dažus gadus pēc uzcelšanas pa stūriem nāca iekšā lietus, stāsta I.Turks. Viens no iedzīvotājiem, toreiz vēl svešās energoefektivitātes zinātājs, ieteicis risinājumu renovācijai, ņemot kredītu, un palīdzējis visu nokārtot. Energoauditu šai ēkai neveica, jo "toreiz vēl tādu nezinājām", smej pārvaldnieks. Toties iemītnieku sapulce sasaukta, balsošana noritējusi raiti un teju vienprātīgi. Ēka renovēta "pēc pilnas programmas".
Galvenais darbs bijis nomainīt siltummezglu, kas bija novecojis, turklāt sākotnēji paredzēts patēriņam ar vēl vienu tādu pašu dzīvojamo māju un bērnudārzu, kas netika uzcelti. Ēkas lielās fasādes veiksmīgi novietotas tieši pret ziemeļiem un dienvidiem, tā aprīkota ar Latvijā pagaidām vēl retāk sastopamu ierīci - siltuma padeves regulatoru pēc āra temperatūras. Tas ļauj ietaupīt siltumu, ja telpas pietiekami piesilda saule.
Citas iespējas
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMVA) projektu, plānošanas un informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte informē, ka patlaban renovācijas jomā nav ne valsts atbalsta programmu, ne sadarbības projektu ar ārvalstīm. Iepriekš vairākus gadus BEMVA paspārnē noritēja daļēji apmaksāti daudzdzīvokļu māju energoauditi, atsevišķus projektus Latvijā atbalstīja Vācija, Dānija un Norvēģija. No Eiropas fondiem patlaban pieejams atbalsts pašvaldību sociālo māju renovācijai.
Tā kā Eiropā enerģijas taupīšana ir teju karstākais jautājums, parādās jaunas iespējas. Cēsu dzīvokļu pārvalde risina sarunas ar kompāniju ESCO par vienas bez apkures palikušas daudzdzīvokļu mājas siltināšanu un aprīkošanu ar saules baterijām, siltumenerģiju iegūstot no atjaunojamiem resursiem.
Pašlaik renovācijas kredītus Latvijā izsniedz LHZB, DnB Nord banka, Swedbank (bijusī Hansabanka) un SEB banka. Interesi par energoefektivitātes projektiem pēdējā laikā izrāda arī Parex banka. Iespējams, sarunu ceļā var vienoties par renovācijas kredīta saņemšanu arī tādā bankā, kurai tas nav pamatpakalpojumu sarakstā, pieļauj I.Puķīte.
Ar pašvaldību
Renovācijas finansēšanā arvien biežāk iesaistās pašvaldības. Viena no pirmajām līdzfinansējumu daudzdzīvokļu namu renovācijai sāka izsniegt Liepājas dome. Nekustamā īpašuma pārvaldes eksperts Aivars Kaņka stāsta, ka, kompleksi siltinot māju - ārsienas, bēniņus, pagrabstāva konstrukcijas-, dzīvokļu īpašnieki var saņemt no pašvaldības līdzfinansējumu 30% apmērā no darbu kopējām izmaksām. Šis finansējums nav jāatmaksā.
Uz Liepājas pašvaldības atbalstu pretendē 42.dzīvokļu nams
Siguldas ielā, kurš renovēts vairākās kārtās. Tā Dzīvokļu īpašnieku
biedrības vadītājs Sergejs Abrosimovs stāsta, ka 1976.gadā celtās
mājas pirmais atjaunošanas kredīts 36 000 latu paņemts 2004.gadā,
lai sakārtotu apkures sistēmu un izremontētu pagrabu. Tā rezultātā
divu apkures sezonu laikā iedzīvotāji uz izmaksām ietaupījuši 11
500 latu. Tas rosinājis atkārtoti aizņemties, ar otro kredītu 50
000 latu apmērā šovasar nosiltinot ārsienas, bēniņus un pagrabu.
Kredīti populārāki
Renovācijas finansēšanai DnB Nord banka piedāvā arī iespēju dzīvokļu īpašniekiem ar regulārām iemaksām izveidot īpašu uzkrājumu. Populārāki gan ir renovācijas kredīti, kas tiek izsniegti ar termiņu līdz 15 gadiem latos vai eiro, projektu finansējums iespējams līdz 100%. Dzīvokļi nav jāieķīlā, par pamatu kredīta izsniegšanai kalpo regulāra naudas plūsma ēkas kontā. Lai atmaksātu kredītu, par atbilstīgu summu mēnesī tiek palielināta apsaimniekošanas maksa. Parasti palielinājums nepārsniedz dažus latus.
Bankas iesaka klientiem veikt energoauditu, lai noteiktu, kādi darbi mājā dos lielāku enerģijas ietaupījumu. Taču tā nav obligāta prasība, un arī bez tā var saņemt kredītu renovācijai. Bankas iesaka klientiem noslēgt līgumu ar būvuzraugu, kas kontrolētu darbu kvalitāti. Tā nav obligāta prasība, bet gan ieteikums, kas radies pēc renovācijas finansēšanas pieredzes. Banka pārbauda tāmi, vai izmaksas atbilst veicamajiem darbiem, vēl tiek pārbaudīts būvdarbu līgums. Bankas darbinieki pārliecinās par darbu izpildi arī klātienē.
Swedbank piedāvā iespēju kredīta pamatsummu sākt atmaksāt pēc remonta pabeigšanas, informē produktu attīstības nodaļas vadītāja Gunta Špengele. Kredītam var piemērot arī tā saukto sezonālo atmaksas grafiku - vasarā kredīta atmaksai novirza vairāk, bet ziemā, kad ir apkures sezona, - mazāk. Šī banka gan izvirza papildu nosacījumu par depozīta noguldījumu viena līdz trīs mēnešu kredīta maksājumu apmērā, kas kalpo kā rezerve gadījumos, ja rodas problēmas ar ikmēneša maksājumu.
SEB banka piedāvā finansējumu arī atsevišķiem nelieliem renovācijas darbiņiem, stāsta finansēšanas projektu vadītāja Tarjana Botina-Salmanova. Viņa iesaka apsaimniekotājam, kas vēlas renovēt māju, ņemt vērā, ka veiksmīgai kredīta atmaksai kopējam iedzīvotāju rēķinu parādam gadā nevajadzētu pārsniegt 15%.
***
Renovācijas kredīta saņemšanas kārtība
- Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce* vienojas par veicamajiem darbiem un to finansēšanu
- Īpašnieku pilnvarotā persona iesniedz aizdevuma pieteikumu bankā
- Banka pieņem lēmumu par aizdevuma piešķiršanu
- Īpašnieki izvēlas darbu veicēju
- Starp banku un īpašnieku biedrību vai mājas apsaimniekotāju** tiek noslēgts aizdevuma līgums
- Banka pārskaita līdzekļus uz darbu veicēju un piegādātāju kontiem atbilstīgi līgumiem un norēķinu dokumentiem
* Patlaban kredīta ņemšanai jāpiekrīt vismaz 51% nama iemītnieku, tomēr banka var prasīt arī 75% piekrišanu
** Ērtāk formalitātes kārtot, ja dzīvokļu īpašniekus pārstāv juridiska persona - biedrība vai apsaimniekotājs. Katra dzīvokļa īpašniekam atsevišķi slēgt kredītlīgumu ar banku ir sarežģītāk