Mūsdienu dzīvoklis ir ne tikai dzīvoklis, bet arī:
- īpaša vieta
- atšķirīga arhitektūra
- individuāls plānojums
- saule un siltums
- līdzīgi domājoši kaimiņi
- labiekārtota teritorija
- atpūtas un sporta iespēja
- palīgtelpas sporta inventāram
- ierobežota autotransporta lietošana
- drošība
- infrastruktūra
Attīstītajās rietumvalstīs mājokļu pircēji joprojām par ideālāko mājokli uzskata privātmāju ar dārzu. Nesenā daudzdzīvokļu māju arhitektūras izaugsme šķiet neko daudz nav mainījusi - reģionālās tradīcijas ir būtisks mājokļu tirgus aspekts. Latvijā nostāja pret daudzdzīvokļu mājām un to dzīvokļiem ir visai labvēlīga. Pie vainas ir tradīcijas, kurām pamats šajā gadījumā likts padomju okupācijas gados. Pat tad, ja vērienīgie mikrorajoni un jaunie lauku ciemati pamatīgi sabojāja vietējo ainavu, tīrs, jauns dzīvoklītis, turklāt pašiem savs, bija daudz kārotāka alternatīva par istabu un kopējo virtuvi centra komunālajā dzīvoklī vai dzīvošanu kopā ar vecākiem un vecvecākiem māja bez ērtībām.
No dzīvokļa uz komūnu
Mēdz teikt, ka jauno daudzdzīvokļu māju pircēji ārpus centra ir bijušie mikrorajonu daudzdzīvokļu māju iemītnieki. To apliecina arī dažādi pētījumi, kas atklāj, ka imantieši jaunu dzīvokli nolūko turpat, bet purvciemiešu aktivitāte uztur augstas tāspuses pārsteidzošās dzīvokļu cenas. Ja jaunā māja uzcelta līdzās vecajām, tad sociāli nekas daudz mājokļa iemītnieka dzīvē nav mainījies - tas pats pazīstamais rajons, bērniem nav jāmaina skola vai bērnudārzs, zināmi labākie veikali un ātrākais ceļš uz centru. Pavisam cita opera sākas tad, ja daudzdzīvokļu māja tiek uzbūvēta jaunā vietā, iezīmējot jaunu kompleksu vai pat rajonu. Jauna vieta šajā gadījumā var būt gan vēl neapgūta teritorija, gan teritorija, kurai līdz šim bijusi cita, piemēram, rūpnieciska funkcija. Nedaudz citādāku dzīvi garantē arī atšķirīga mājokļa arhitektūra, piemēram, daudzdzīvokļu māja, kurā katrs dzīvoklis ir atšķirīgs.
Jaunā un nebijušā elements ir tas, ka šajā numurā aprakstīto mājokļu tipu atšķir no standartizētas daudzdzīvokļu mājas, kas uzcelta esošā dzīvojamajā teritorijā. Var teikt, un to apliecina jaunākie mājokļu projekti kaimiņvalstīs, ka šo jauno māju iedzīvotāji veido komūnu, kur vienu nosacīti anonīmo dzīvi ar kaimiņu vieno izvēle dzīvot tieši šādos apstākļos. Pirms pieminēt dažus topošos vietējo arhitektu projektus, gribas atgādināt tepat Mājoklī pirms gada aprakstītās jaunās daudzdzīvokļu mājas Kopenhāgenā. Vairāki projekti kļuvuši plaši pazīstami kā piemērs tam, ka mājokļu pircēji ir gatavi neparastiem dzīves apstākļiem pilsētas nomalēs.
No mūsu projektiem, ārzemniekus atšķir secīgā pieeja - vispirms infrastruktūra (transports, veikali, sporta iespējas, skolas), tad pati māja. Tāpēc vietā atgādināt, ka izvēloties pat arhitektoniski izcilu mājokli, lēmums jāpieņem uzdodot jautājumus, par kuriem Mājoklis šajā un citās rubrikās rakstījis jau iepriekš. Kā es nokļūšu uz darbu un teātra izrādi, kur ir tuvākais bērnudārzs, kur es pastaigāšos, kur nodarbošos ar sportu utt?
Viena adrese, atšķirīgi dzīvokļi
Daudzu pilsētnieku nākotnes plāni bieži saistās ar dzīvi ārpus centra, iespējams, pat laukos vai kādā mazākā pilsētā. Jaunajai virzībai par prieku šādi projekti top, piemēram, Saldū, kur MADE arhitekti strādā pie dzīvojamās mājas projekta Saldus ezera krastā. Šī māja ir atšķirīga, jo arhitekti to projektējuši kā rindu mājas un daudzdzīvokļu mājas hibrīdu. Arhitekts Miķelis Putrāms stāsta: «Lai arī dzīvokļi ir standartizēti, reljefa kritums katrai mājai rada individuālu situāciju, tādā veidā arī katrs dzīvoklis ir atšķirīgs.» Katram dzīvoklim ir atsevišķa ieeja no āra un plaši logi ar skatu uz ezeru. Augšējie dzīvokļi ar izeju uz pagalmu piemēroti ģimenei ar bērniem, zemākie dzīvokļi atrodas tuvāk ezeram un dabai.
Domājams, ka sportiskus cilvēkus, kam patīk atrasties brīvā dabā, vienos dzīve topošā daudzdzīvokļu mājā Ķīšezera krastā Rīgā (arhitekti NRJA). 350 dzīvokļu mājas pievienotā vērtība ir ne tikai tās izvietojums gruntsgabalā (arhitekti uzskata, ka pret ezeru atvērts dubultais burts v dzīvokļos nodrošinās labu izsauļojumu un skatu uz ūdeni), bet arī izvērsta atpūtas zona ezera krastā ar laivu piestātnēm, sauļošanās un sporta spēļu vietām, baseinu u.c. Blakus esošajā zemesgabalā, ko iegādājies tas pats attīstītājs, plānots būvēt bērnudārzu, restorānu, veikalus un sporta zāli. Ja projektu izdosies realizēt saskaņā ar arhitektu iecerēm, šī varētu būt jauka dzīvesvieta jauniem cilvēkiem.
Interesanti, ka visas šoreiz pieminētās mājas atrodas ūdens tuvumā. Šis ir viens no pozitīvākajiem aspektiem daudzos topošajos projektos. No mājas Saldū un Ķīšezera krastā atšķirīgs ir komplekss, kas tiks būvēts pie Māras dīķa Pārdaugavā bijušās rūpnīcas Aurora teritorijā. Katra no 12 mājām jaunajā teritorijā ir projektēta atšķirīgi - lielākas un mazākas daudzdzīvokļu mājas, dažas rekonstruētas vēsturiskās ēkas, kā arī četras villas. Biroja Sīlis, Zābers & Kļava arhitekti uzskata, ka tā iespējams izbēgt no mūsdienās izplatītā masu produkcijas efekta, kas rodas realizējot liela apjoma apbūvi. Labiekārtojumu veido vairāki daļēji slēgti pagalmi intimitātes un drošības sajūtai un publiskā rekreācijas zona teritorijas iekšienē, kur paredzēti lielākie koku stādījumi.
Visi trīs piemēri tipoloģiski atbilst jēdzienam daudzdzīvokļu māja, taču tā nav daudzdzīvokļu māja vietā, kur cita citai līdzās stāv vienveidīgas būves ar neglītām koplietošanas telpām un minimālu labiekārtojumu. Katrā no projektiem iespējams atrast individuālu programmu, kurai rast atsauksmi personiskajā viedoklī par piemērotāko māju. Tas nav tikai dzīvoklis, kurā paslēpties no apkārtnes, tā ir māja, kura piedāvā dzīvi arī ārpus privātajām durvīm atšķirīgā vidē.