Augusta pēdējā dienā savu otro koncertu Arēnā Rīga nospēlēja par nu metal žanra pionieriem dēvētā amerikāņu rokgrupa Korn.
Drīz pēc pašmāju bandas Trendkill Method uzstāšanās iesildītāju statusā, kurā mūsējie nebūt nebija ne kripatiņu vājāki par ārzemju grupām, kas parasti iesilda pasaulslavenas mūziķu apvienības, atskanēja dabstepa ritmi, ar kuriem, sadarbojoties ar Skrillex un citiem elektroniskās mūzikas producentiem, Korn spēlējušies pēdējā albumā The Path of Totality. Iespējams, tieši pateicoties šim grupas sānsolim jaunu vēsmu virzienā publikā bija pārsteidzoši daudz gados jaunu fanu, savukārt daudzi kopš deviņdesmito gadu vidus grupai uzticīgie līdzjutēji, iespējams, šī paša iemesla dēļ bija nolēmuši Korn koncertu šoreiz neapmeklēt, un klausītāju rindas bija visai pašķidras. Tomēr jaunā albuma dziesmās, kurām par pamatu studijā bijušas elektroniskas skaņas, koncerta skanējumā dominēja tradicionālie roka instrumenti – ģitāras, bass un bungas – tādējādi grupai paliekot uzticīgai smagās mūzikas senajām tradīcijām visu spēlēt dzīvajā.
Dziedātājs Džonatans Deiviss bija savos uzdevumu augstumos, tāpat viņam līdzās visas Korn tik raksturīgās un daudzu atdarinātās spocīgi griezīgās ģitārvaimanas vērpa otrs dredainais grupas dibinātājs Džeimss "Mankijs" Šefers, taču fani nevarēja nepamanīt, ka uz skatuves nav oriģinālā basista Redžinalda "Fīldija" Arvizu, par kura aiziešanu no grupas nekas nav ticis oficiāli ziņots. Izrādās, ka Fīldijam ir attaisnojošs iemesls – ģimenes pieaugums, tāpēc viņa vietā gan Rīgā, gan citos augusta koncertos spēlē cits basa meistars – Raiens Martini no grupas Mudvayne. Sākotnējā bundzinieka Deivida Silverias vietā kopš 2009.gada bungu paraugdemonstrējumus rāda Rejs Luziers, un Deiviss par oriģināldalībnieka Silverias aiziešanas iemeslu min to pašu, kura dēļ esot aizgājis arī ģitārists Breiens Velčs – narkotikas. Ripināt pārmetumu bumbas cits cita virzienā kā tādi tīņu vecumā aizkavējušies rokeri, kuru uzvedība līdzinās pat mūsu Līviem, kornisti nebeidz joprojām – Silveria nesen apgalvoja, ka citi Korn dalībnieki gandrīz vienmēr spēlējuši sadzērušies, bet viņš gan nekad to naeesot atļāvies.
Tomēr koncertā visas šīs negācijas tiek atstātas aizkulisēs. Publika ar sajūsmu un gaisā paceltu roku biezokņiem sagaidīja Korn lielākos hitus, viņu koncertos jau par tradīciju kļuvušās Pink Floyd un Metalica dziesmu kaverversijas, kas skanēja gana cienījami, un grupa, šķiet, palika gandarīta par to, ka joprojām ir zemes, kur viņus silti sagaida arī vairāk nekā desmit gadu pēc slavas virsotņu iekarošanas, kad Korn lepni gozējās topu virsotnēs, skaitīja pārdoto albumu miljonus un saņēma Grammy balvas. Džonatans un grupas biedri, uz atvadām nomētājot pūli ar savu pirktu nospiedumu iezīmētiem mediatoriem, bungu vālītēm un kompaktdiskiem, solījās atbraukt vēl kādreiz.