Bruģa celiņi
Bruģim ir plašas vizuālās iespējas, ērta ieklāšana, samērīgas cenas. Visplašāk izmantotie ir betona, granīta un klinkeru bruģakmeņi. Nodiluma pakāpe visiem šiem bruģa veidiem ir līdzīga, slidenākais no šiem materiāliem ir granīts. Gājēju ceļiem izmanto 6-8 cm biezu bruģakmeni, vieglajam transportam ar epizodisku smago transportu - 8 cm, smagajam transportam 10-12 cm. Segums ekspluatācijā nedaudz sēžas, tas jāņem vērā, ieklājot un plānojot celiņa augstumu.
Dabīgā akmens celiņi
Dārza ainavas ierīkošanā kā dekoratīvs elements tiek izmantots akmens, kāpņu pakāpieni, papildinājums strūklakām un arī celiņu segums. Pēc nama īpašnieka gaumes dārza iekārtošanai lielākoties izmanto dolomītu, šūnakmeni, marmoru un granītu. Protams, precīzi vienādi veidoti dabīgā akmens bruģa kluči būs daudzkārt dārgāki, nekā cits citam blakus celiņa veidošanā salikti dabīgie laukakmeņi. Lielākie akmens plusi ir izskats un neierobežotais kalpošanas laiks.
Irdenie segumi
Vislētākie un biežāk sastopamie celiņi. Ērti, ja nevarat un negribat celiņa ierīkošanai iztērēt daudz laika un līdzekļu, irdeno celiņu var izveidot jebkurā vietā - neatkarīgi no virsmas reljefa. Pie irdenajiem celiņiem pieskaitāmi zāģskaidu, sasmalcinātu koka mizu, grants, granīta vai dolomīta šķembu, jūras akmeņu u.c. sīku beramu materiālu segumi. Irdenie segumi populāri ir lauku mājās, tie labi kalpo nelielas noslodzes takām, sporta laukumiem. Galvenais šo celiņu trūkums ir uzmanības nepieciešamība - celiņos var augt nezāle, no tiem būs grūti iztīrīt netīrumus un uzirdināt, šāds celiņš var nedaudz iznēsāties.
Koka celiņi
Koks ir arī celiņiem piemērots segums. Koka celiņa segumu var veidot, piemēram, kā koka bruģi no apaļiem vai stūrainiem elementiem vai kā koka dēlīšu klājumu. Taču laika apstākļu ietekmē tas var bojāties, tāpēc pirms klāšanas kokmateriāls noteikti jāapstrādā ar spēcīgiem koksnes apstrādes līdzekļiem, jo materiāls atradīsies tiešā saskarē ar zemi un mitrumu. Koksnes pārklājumu vajadzēs atjaunot arī ekspluatācijas laikā. Celiņiem piemērotāki ir skuju koki, jo tie ir izturīgāki pret mainīgiem laika apstākļiem.
Citi celiņi
Mūsdienās popularitāti zaudējuši ir monolītie asfalta vai betona celiņi, piemājas dārzam tos izvēlas reti. To ieklāšanai nepieciešama speciāla būvtehnika un zinoši speciālisti. Priekšrocība gan būs pamanāma ekspluatācijas laikā - šādi celiņi ir viegli kopjami visos gadalaikos.
Īstens padomju laika līderis ir betona plākšņu celiņi. Joprojām daudzviet manāmi šie pelēkie betona kvadrāti uz celiņiem. Lai arī vecie plākšņu celiņi nereti ir zaudējuši formu un apauguši ar nezālēm, jāatzīst, ka šim segumam piemīt arī virkne priekšrocību - vienkārša ieklāšana, ērta kopšana un nepieciešamības gadījumā problēmas nesagādās labošana. Krāsu un formu iespējas gan ir visai ierobežotas.
Vēl ne pārāk bieži pamanāmas, taču tirgū pieejamas ir sala un mitruma izturīgas flīzes, kas piemērotas kāpnēm, āra laukumiem un arī celiņiem. Pateicoties daudzajām labajām īpašībām, arī šo flīžu cenas ir atbilstošas. Celiņiem tiek izmantotas akmens masas flīzes vai īpaši izturīgas keramiskās flīzes. Ieklāšana un ekspluatācija līdzīgi kā betona plāksnēm ir ērta.
Ja veidojat dārzu iespējami neskartu un tuvu dabai, celiņus pat nav nepieciešams speciāli izveidot. Piemājas zālienā tie laika gaitā iestaigāsies paši, vedot uz vietām, kas ēkas iemītniekiem ir būtiskas.
Celiņu virzieni
Lai arī celiņu ierīkošanā daudz domājam par to vizuālo iespaidu, galvenā funkcija tomēr ir ērtas pārvietošanās nodrošināšana jebkurā gadalaikā. Būtiska ir celiņu plānošana, lai vēlāk ekspluatācijas laikā staigātājiem nerastos vēlme kaut kur doties pa taisno un netiktu izbradāts dārzs. Prātojot par ērtākajiem celiņu virzieniem un skaitu, izvērtējiet, kuri ir būtiskākie punkti, uz kuriem būs nepieciešams pārvietoties. Izvēlieties iespējami taisnākās līnijas, lai savienotu šos punktus. Celiņiem ieteicams iespējami maz pagriezienu. Ja tādi tomēr nepieciešami, veidojiet tos 90 grādu leņķī un platākus, lai pārvietošanās būtu ērta. Vienam gājējam piemērots ir 60 līdz 70 cm plata taciņa, taču, ja tā paredzēta vienlaikus kustībai abos virzienos - 120 līdz 150 cm - platāks jāveido galvenais celiņš, kas ved no ieejas vārtiem/piebrauktuves uz mājas durvīm. Svarīgi atcerēties celiņus veidot nedaudz slīpi gan attiecībā pret ēku, gan pret paša celiņa vidu. Jāpanāk, lai uz celiņa un pie mājas nekrātos lietusūdens. Lai celiņi būtu stabili, jāveido pietiekami stingra to pamatne.u
Raksta tapšanā konsultēja
Agnese Vucāne no apzaļumošanas kompānijas Monesis
Bruģakmens cenas
- SIA Dagra (Raunas bruģakmens) - no 8,40 Ls/m2
- SIA Bruģu serviss - no 8,26 Ls/m2
- SIA Kolle beton - no 8,71 Ls/m2
Ekspertu viedoklis
Inga Miķelsone, ainavu arhitekte (SIA Dārzs un vide)
Saviem klientiem visbiežāk iesaku bruģakmeni, jo tas ir viegli klājams un ļoti ērts ekspluatācijā. Ar bruģakmeni var veidot interesantas rakstu un krāsu variācijas, un tam ir ilgs kalpošanas laiks. Augstākā nodilumizturība piemīt granīta bruģakmenim, taču tam ir arī daudzkārt augstāka cena nekā betona bruģakmenim. Pie lauku mājas vai Jūrmalā labi izskatās koka celiņi, taču pat labi apstrādātiem tiem varam dot tikai 10 gadu garantiju. Lētāki ir dažādi irdenie, piemēram, oļu celiņi, taču tos ir grūti kopt un pa tiem nav ērti staigāt augstpapēžu kurpēs.
Dace Balode, ainavu arhitekte (SIA Gartens)
Katrai vietai un katrai mājai ir savs piemērotākais celiņu veids, vienotas receptes šeit nav. Kvalitatīvi ierīkoti un pareizi kopti celiņi vienmēr izskatās labi neatkarīgi no to seguma veida. Galvenais ir seguma atbilstība vietai un saimnieku maksātspējai. Domāju, ka piemājas teritorijā ir piemēroti dabīgi materiāli, tomēr redzu, ka arī asfalts nereti atrod savu pielietojumu. Visbiežāk klienti izvēlas betona bruģakmeni, jo tas atbilst nepieciešamībai. Plaši tiek variētas bruģakmens krāsas un raksti.