Iekšējais miers, pārliecība un klusā balss ļauj Raivo labi saprasties ar zirgiem. Raivo kategoriski atsakās no viņam dažkārt piedēvētā apzīmējuma "zirgu vārdotājs": "Pie zirgu psiholoģijas un uzvedības speciālista Amerikā Montija Robertsa apguvu metodi, kura balstās uz zirga nevardarbīgu apmācību. Vārdotāji - tā ir pavisam cita sfēra."
Pļavā Raivo paņem līdzi stalto Leringu. Viņu gan vairāk vilina leknā zāle, taču vispirms jānofotografējas, un zirgs pakļāvīgi pieglauž galvu Raivo plecam.
Zināšanas zirgu uzvedības korekcijas jomā Raivo Saļms apguva mērķtiecīgi, bet iespējams, ka sākums visam bija radinieka mantojumā atstātais zirgs. Tas tika atvests uz Kalngali, pie reizes uzceļot arī nelielu stalli. Raivo lasīja Montija Robertsa grāmatas, un viņu ieinteresēja zirgu uzvedības koriģēšanas speciālista metodes. Sekoja ilgstošas un finansiāli ietilpīgas mācības. Lekciju kursi, praktiskās un teorētiskās nodarbības ritēja gan Montija Robertsa Starptautiskajā mācību centrā Amerikā, gan turpinājās Itālijā, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Trīs gadu laikā Raivo ieguva zināšanas par zirgu psiholoģiju un uzvedību, aprūpi un audzēšanu. Nu jau 81 gadu vecā Montija Robertsa personība joprojām fascinē Raivo Saļmu. Viņš lepojas, ka 2012. gadā ieguvis Montija Robertsa Starptautiskā mācību centra zirgu uzvedības instruktora sertifikātu un ir viens no septiņdesmit cilvēkiem pasaulē, kam ir šāds sertifikāts. Latvijā un arī Baltijas valstīs tāds pieder tikai Raivo vienīgajam.
Negrib ieriebt
Esmu ne mazums dzirdējusi, ka zirgs satrakojas, sper apkārtējiem, met jātnieku no segliem laukā vai veic citas, pēc cilvēka domām, neadekvātas izdarības. Vai ar tādiem strādājat?
Raivo skaidro: "Katrs īpašnieks vēlas veiksmīgi sadarboties ar savu zirgu. Taču dažkārt zirgiem mēdz būt uzvedības problēmas, piemēram, viens negrib kāpt treilerī, cits baidās no mazākā troksnīša, satrūkstas no nepazīstamiem objektiem, jaunzirgi neļaujas apseglot, vēl kāds neļauj sev apgriezt nagus utt. Nereti saimniekam šķiet, ka zirgs vienkārši neklausa vai grib cilvēkam ieriebt. Taču, iedziļinoties dzīvnieka uzvedībā, vairumā gadījumu atklājas, ka problēma slēpjas cilvēka un zirga komunikācijā. Zirgs ir spēcīgs, bet vienlaikus trausls un bailīgs dzīvnieks. Viņš var nobīties, zariņam vien pārlūstot, mesties, kur kājas nes, un tikai pēc tam domāt, kas īsti noticis. Šīs lietas jāzina, ar tām jārēķinās." Vai zirgs jau piedzimst "nepareizs", un vai tiešām viņu iespējams vest pie prāta? Izrādās - ar stingrību, labestību, uzticēšanos, ar disciplīnu, kas mijas ar uzslavu, ar zirga instinktu pārzināšanu var panākt pat šķietami neiespējamo.
"Vairumā gadījumu problēmas rodas neveiksmīgas zirga un cilvēka komunikācijas rezultātā. Ir cilvēki, kas zirgus audzē gadiem, ieguvuši pieredzi, bet nezina, kāpēc zirgs konkrētā situācijā uzvedas tā un ne citādi. Viņi nesaprot zirga valodu, nezina, ka zirga apmācība var notikt bez pātagas cirtieniem un dusmām, tikai ar psiholoģiskām metodēm. Ar Montija metodi bez vardarbības var panākt zirga sadarbību ar cilvēku. Katra apmācības reize, katra pieskaršanās dzīvniekam kaut ko viņam iemāca. Zirga uzvedību var koriģēt 90 procentos gadījumu. Tāpēc instruktoram vienlīdz daudz jāstrādā gan ar zirgu, gan ar cilvēku."
Raivo uzsver, ka zirgam jāprot izskaidrot, ko no viņa vēlas. Veiksmīgāk strādās mierīgs, līdzsvarots cilvēks, jo tādam vieglāk "sarunāties" ar zirgu.
Lasīju, ka Montijs Roberts demonstrācijās panāk vēlamo rezultātu 40 minūtēs. Raivo saka, ka brīnumu nav: "Šiem pasākumiem tiek rūpīgi atlasīti zirgi ar izteiktām uzvedības problēmām un tiek parādīts ceļš, kā tās atrisināt īsā laikā, taču pēc tam noteikti jāturpina darbs ar zirgu, lai iegūto rezultātu nostiprinātu."
Zirgu valodas tulks
Par Raivo var teikt, ka viņš pārzina ne tikai latviešu, krievu un angļu, bet arī zirgu valodu. Instruktors stāsta, ka zirgs ļoti daudz pasaka ar ausīm: "Ausis ir vienas no galvenajām zirga sajūtu un domu paudējām. Uz priekšu saspicētas ausis rāda, ka zirgu pārņēmusi ziņkāre par notiekošo, piemēram, par negaidītajiem ciemiņiem; noliekta galva un pieglaustas ausis izsaka dusmas zirgu savstarpējās attiecībās; ja ausis nolaistas uz sāniem un galva noliekta, zirgs atpūšas."
Esmu dzirdējusi, ka zirgiem nepatīk, ja viņiem pieiet no muguras, varot pat iespert. Raivo oponē: "Priekšstats, ka zirgam nedrīkst iet gar pakaļpusi, ir maldīgs. Govīm, briežiem, aļņiem ir ragi, zirga galvenais aizsargmehānisms ir kājas. Zirgs vispirms bēg, bet, ja viņš ir iedzīts stūrī un bēgt nav kur, zirgs sper. Tāpēc vienmēr jābūt uzmanīgam ar svešu zirgu, jo viņš sper ne aiz naida, bet vienkārši tāpēc, ka ir nobijies."
Kādā vecumā var noteikt zirga raksturu? "Zirgi tāpat kā cilvēki ir dažādi, vieni ir ļoti komunikabli, citi - vienpaši. Daudz nosaka vecāku gēni. Kumeļi visi ir žiperīgi, tajā vecumā raksturs īpaši neizpaužas. Zirgu kārtīgi var iepazīt, kad viņu sāk apmācīt."
Raivo ar prieku dalās zināšanās ar zirgu īpašniekiem. Viņš brauc uz staļļiem, vada nodarbības un lasa lekcijas, palīdz cilvēkiem, kas netiek galā ar saviem zirgiem. Jau 10. septembrī nodarbības notiks Līgatnes stallī (informācija portālā FB - red.). Būtiska Raivo darbības joma ir lekcijas par zirgu uzvedību un psiholoģiju LLU mūžizglītības programmas ietvaros Zirgkopības pamati.
Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki biežāk iegādājas zirgus. Raivo cer ar savām zināšanām palīdzēt, lai zirga un cilvēka kopā pavadītais laiks abiem dotu prieku un gandarījumu: "Esmu laimīgs, man patīk tas, ko daru. Vēlos veidot pasauli labāku gan cilvēkiem, gan zirgiem un ceru, ka meita Sabīne turpinās manu darbu. Viņai ir saprašana un patikšana."