Svētku mākslinieciskā padome ir nosaukusi visus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku virsdiriģentus, virsvadītājus un Goda virsdiriģentus, virsvadītājus,un šajos svētkos gaidāmas arī daudzas debijas.
Pēc divu gadu pārtraukuma Rīgas cirka telpās atgriežas pieredzējusī Jaungada svinību organizēšanas komanda - kultūras un izklaides notikumu vieta K. K. fon Stricka villa un producentu apvienība Piétro, šoreiz aicinot uz grandiozu 2023. gada sagaidīšanas balli - Jazz Masquarade atjaunotajās Rīgas cirka telpās (Merķeļa iela 4).
Kā rodas deja? Uz šo jautājumu ar spēlēšanos, ālēšanos, prieku, dzīvo mūziku un meistarīgu dejotprasmi 75 gadu jubilejas uzvedumā Trejdeviņas spēles atbildēs tautas deju ansamblis Teiksma. Uzvedums skatītājus priecēs 10. decembrī plkst. 18.00 Ķīpsalas hallē. Radošā komanda – horeogrāfs Jānis Ērglis, režisors Reinis Suhanovs un komponists Juris Vaivods.
Ķemeru skvērā, Senatnes ielā 5, otrdien, 15. novembrī, atklāts vides objekts Ķemeru Anniņa. Tēls no latviešu strēlnieku dziesmas veidots kā laikmetīgs Ķemeru apkaimes simbols.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 18. novembrī sabiedrībai piedāvā valsts svētkiem atbilstošu programmu visai ģimenei. Tā rosina pamatīgāk izzināt Latvijas dibināšanas laikmetu, ļauj apjaust vēsturisko notikumu un personību nozīmi.
Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai piešķirta Starptautiskā arhitektūras balva 2022 kategorijā Publiskā telpa, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Lai pievērstu uzmanību Nāves salas nozīmei Latvijas vēsturē un aicinātu ikvienu Latvijas iedzīvotāju doties šo salu iepazīt pašam, Ķekavas novada pašvaldība realizē projektu Izgaismo Nāves salu.
Valdība otrdien atbalstīja vairākas izmaiņas Autortiesību likumā un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā, lai pārņemtu un īstenotu Latvijā divu Eiropas Savienības direktīvu noteikto, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ministru kabinets 15. novembrī pieņēma lēmumu Rīgas pils Konventa (Kastelas) pārbūvē un restaurācijā no nākamā gada ieguldīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, līdz ar to šim projektam iepriekš paredzētais valsts budžeta finansējums 3 945 057 eiro apmērā tiks pārdalīts, lai līdz 2023. gada beigām pabeigtu citus augstas gatavības kultūras infrastruktūras objektus, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Atvadīšanās no mūžībā aizgājušās aktrises Veltas Skurstenes notiks ceturtdien, 17.novembrī, no plkst. 11 līdz 12 Rīgas Krematorija Lielajā zālē, informēja skatuves mākslinieces tuvinieki.
Tuvojoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta) noslēgumam, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) kopā ar partneriem izveidojusi vienotas piekļuves pakalpojumu Latvijas kultūras mantojuma saturam tiešsaistē.
Pirmdien, 7.novembrī, pēc smagas slimības mūžībā devies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) emeritētais profesors, ilggadējais Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Osvalds Zvejsalnieks, pauda Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktore Ilma Šteinberga.
Valdība šodien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) lūgumu piešķirt 2,5 miljonus eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai ministrijas padotībā un pārraudzībā esošās kultūras un kultūrizglītības iestādes varētu segt energoresursu sadārdzinājumu, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Ekspluatācijā nodota Rīgas cirka vēsturiskā ēka Merķeļa ielā 4, Rīgā. Šobrīd no arhitektu biroja NRJA izstrādātā cirka pārbūves projekta veikta pirmā būvdarbu kārta, kuras galvenais uzdevums bija ēkas energoefektivitātes celšana. Pārbūves laikā arī uzlabota ēkas integrācija pilsētvidē. Jau decembrī un janvārī ēkā paredzētas Ziemassvētku izrādes ģimeņu auditorijai, informēja Rīgas cirka pārstāvji.
Valdība 2.novembra sēdē lēma no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu ne vairāk kā 123 019 eiro apmērā, lai Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) un Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrība varētu segt izdevumus, kas radušies saistībā ar okupācijas režīmu slavinošo objektu izvērtēšanu, dokumentēšanu un to fragmentu iekļaušanu LOM krājumā, informēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Zonne-Zumberga.