"Valstu interešu līdzsvars"
Kaspijas jūras valstu prezidenti svētdien pēc 22 gadus ilgušām sarunām Kazahstānas ostas pilsētā Aktau parakstīja konvenciju par Kaspijas jūras tiesisko statusu. Krievija paziņoja, ka vienošanās atspoguļo "valstu interešu līdzsvaru".
Atbilstoši līgumam valstis Kaspijas jūras virsmu izmantos kopīgi, savukārt tās gultni un dzīles sadalīs, savstarpēji vienojoties un atbilstoši starptautisko tiesību normām. Kuģošana, zveja, zinātniskie pētījumi un maģistrālo cauruļvadu būve varēs notikt tikai atbilstoši valstu savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Tāpat dokuments nosaka, ka Kaspijas jūrā varēs atrasties tikai piekrastes valstu militārie kuģi.
Strīdi par Kaspijas jūru sākās pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Ja agrāk Kaspijas jūra apskaloja divas valstis – Padomju Savienību un Irānu –, tad pēc pirmās pastāvēšanas beigām jau piecas.
Galvenais nesaskaņu iemesls – vai to atzīt par jūru vai tomēr ezeru. Tas ir ļoti būtiski. Ja Kaspijas jūru pasludinātu par jūru, tad uz to attiektos 1982. gadā pieņemtā ANO Jūras tiesību konvencija. Tā definē dabas resursu apgūšanu un teritoriālās tiesības pasaules jūrās. Dokuments neattiecas tikai uz piekrastes valstīm, bet paver arī citām valstīm pieeju jūru resursiem.
Savukārt, ja Kaspijas jūru definētu kā ezeru, tad to vajadzētu sadalīt vienlīdzīgi starp visām piecām piekrastes valstīm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 14. augusta, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
tirānu pastaiga
Ciltskovskis
Ajatolla