Viena no Latvijas problēmām ir nepietiekama finansējuma
pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), īpaši
inovatīviem, jo komercbankas ir ārkārtīgi piesardzīgas attiecībā uz
kreditēšanu. Kā šo situāciju varētu mainīt?
Ķīmijas nozare ir viena no vadošajām apstrādes rūpniecībā un, neraugoties uz nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi, pašlaik nozare piedzīvo strauju attīstību, apliecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Tā ir eksportorientēta (78% saražotā tiek eksportēts) nozare, turklāt ar augstu pievienoto vērtību.
Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot
negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas un attiecīgi
palielinātas ar 2016. gadu. To paredz grozījumi likumā «Par valsts
pensijām», kas ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.
Ķīmijas nozare ir viena no vadošajām apstrādes rūpniecībā un,
neraugoties uz nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas ietekmi,
pašlaik nozare piedzīvo strauju attīstību, apliecina Latvijas
Ķīmijas un farmācijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs
Skrīvelis. Tā ir eksportorientēta (78% saražotā tiek eksportēts)
nozare, turklāt ar augstu pievienoto vērtību.
Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.
Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas
Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir
svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot
Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo
enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu
gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi
tikai no viena piegādātāja - Krievijas, kas patlaban Latvijai
piegādā dabasgāzi.
Lai gan nabadzības mazināšanai Latvijā jau gadiem tiek meklēti dažādi risinājumi, tomēr nabadzība joprojām ir būtiska problēma. Patlaban Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar priekšlikumu no 2016. gada ieviest gada neapliekamo minimumu, kas būs diferencēts atkarībā no strādājošā ienākumiem, respektīvi, jo mazāki ienākumi, jo lielāks gada neapliekamais minimums. Šīs ieceres mērķis ir mazināt strādājošo ienākumu nevienlīdzību.
Būtisks problēmjautājums saistībā ar Finanšu ministrijas (FM)
diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu no 2016. gada ir par
to, kādēļ šī minimuma piemērošana notiek reizi gadā, nevis tiek
sadalīta mēnešos. Uz to norāda arī advokātu biroja Varul
vadošais partneris un nodokļu eksperts Jānis Zelmenis, paužot
viedokli, ka strādājošajiem draudzīgāk būtu, ja minētais
neapliekamais minimums tiktu piemērots katru mēnesi, nevis tā
atmaksa notiktu reizi gadā.
Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma grozījumus
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas no nākamā gada sākuma
nosaka stingrākus ierobežojumus ātro kredītu izsniegšanai. Viens no
būtiskākajiem jauninājumiem - aizliegums izsniegt ātros kredītus
naktī - no plkst. 23 līdz septiņiem rītā.
Latvijā būvniecība ir nozare, kurā pērn bija visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 48,9%, liecina ikgadējais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, kuru izstrādāja Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar SEB banku. Arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone apliecina, ka būvniecība sliktā nozīmē ir līderis ēnu ekonomikas ziņā.
Grūtībās nonācis Liepājas metalurģijas gigants KVV Liepājas
metalurgs. Uzņēmuma vadība 19. maijā paziņojusi par ražošanas
sašaurināšanu un sākusi darbinieku atlaišanu, turklāt tas noticis
drīz pēc tam, kad 8. maijā darbu sāka KVV Liepājas
metalurga tēraudkausēšanas cehs, vēsta LETA.
Latvijā līdztekus jau apzinātām derīgo izrakteņu atradnēm ir arī perspektīvie zemes dzīļu resursi, saistībā ar kuriem konstatēta vai tiek prognozēta derīgo izrakteņu atrašanās, bet ģeoloģiskās izpētes līmenis vēl nav pietiekams to rūpnieciskai izmantošanai.Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem mūsu valsts nozīmīgākie perspektīvie resursi ir nafta, zemes siltums (ģeotermālie resursi), bromu saturošie minerālūdeņi un magnetīta dzelzsrūdas.
Latvijā līdztekus jau apzinātām derīgo izrakteņu atradnēm ir arī
perspektīvie zemes dzīļu resursi, saistībā ar kuriem konstatēta vai
tiek prognozēta derīgo izrakteņu atrašanās, bet ģeoloģiskās izpētes
līmenis vēl nav pietiekams to rūpnieciskai izmantošanai.
Eiropas Savienībai (ES), tiecoties palielināt atjaunojamo
enerģijas resursu (AER) īpatsvaru cīņā pret klimata pārmaiņām,
vienlaikus jādomā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Kā
kopīgajā ES valstu vides un enerģētikas ministru sanāksmē vienojās
dalībnieki, AER attīstība nedrīkst notikt uz bioloģiskās
daudzveidības rēķina.
Latvijā, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, (ES) atvieglota
nodarbinātības kārtība ir paredzēta tiem trešo valstu
viesstrādniekiem, kas ir kvalificēta darba veicēji un atbilst ES
Zilās kartes turētāja prasībām. Šīs prasības ir definētas
ES direktīvā Par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un
uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos un
paredz, ka Zilās kartes turētājam jābūt augstākajai
izglītībai un jāstrādā amatā, kas atbilst iegūtajai izglītībai vai
pieredzei.
Vienīgais no Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumiem
saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts pensijām, kuru
vakar atbalstīja valdība, ir par invaliditātes pensiju
aprēķināšanas kārtības izmaiņām gadījumos, kad personai mainās
piešķirtā invaliditātes grupa. Jāpiebilst, ka līdzšinējo kārtību
par Satversmei neatbilstošu iepriekš atzina arī Satversmes
tiesa.
Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, - ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts-grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu - divas.
Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie
izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu
derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, -
ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts,
laukakmeņi, smilts, smilts-grants, māls, kvarca smilts, aleirīts,
smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un
kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes.
Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu - divas.
Latvijā vēl aizvien ir importa pārsvars pār eksportu, tas nozīmē, ka mēs vairāk pērkam ārvalstu preces un pakalpojumus nekā savus ražojumus pārdodam uz ārzemēm.
"Mūsu vēstījums Eiropai ir - bērni nepiesaka karu! Mūsu spēkos nav
apturēt lodes. Tomēr mūsu spēkos ir dot ticību bērniem, kas karā
zaudējuši vecākus un bērnību, un likt viņiem sajust, ka Eiropā viņi nav
pamesti vieni," intervijā Rūtai Kesnerei par labdarības iniciatīvu Kara bērni stāsta organizācijas Rotary Rīdzenes kluba prezidente Mairita Solima.
Pēdējos gados Latvijas alus tirgus ir samazinājies, un līdz 2018. gadam Latvijā kopējais alus patēriņš varētu samazināties par 2,6%, secināts alus darītavas Aldaris un neatkarīgo ekspertu veiktajā tirgus pētījumā Vai alus nozarei Latvijā ir nākotne?, par ko lasāms laikraksta Diena pielikumā Alus Diena.
16. maijā Latvijā notiek kārtējā Muzeju nakts, kurā piedalās
teju visi Latvijas muzeji ar īpaši gatavotām svētku programmām. Šis
būs pirmais gads, kad apmeklētājiem šajā naktī durvis vērs pirmais
alus muzejs Latvijā, kuru tā izveidotāji uzskata par modernāko
Baltijā. Alus muzejs ir alus darītavas Aldaris dāvana
iedzīvotājiem uzņēmuma 150 gadu jubilejā.
Jau maija vidū apmeklētājiem durvis vērs Latvijā pirmais alus
muzejs - Aldara alus darbnīca. Jaunais muzejs atradīsies
Sarkandaugavā, Tvaika ielā 44, vienā ēkā ar Aldara
vēsturisko alus darītavu, kur ikdienā norit alus brūvēšana.
Latvijas alus nozare ir lielu izaicinājumu un pārmaiņu priekšā,
taču tai neapšaubāmi nākotnē ir vērā ņemamas izaugsmes iespējas. Tā
ir galvenā atziņa, kuru pauda uzaicinātie eksperti, kas piedalījās
pirmajā Alus kongresā Latvijā, kas notika alus darītavas
Aldaris 150. jubilejas pasākumu ietvaros. Jau pašlaik alus
nozare valstij gadā nodokļos samaksā vairāk nekā 50 miljonus eiro
un pircējiem iespējams iegādāties 650 Latvijā ražotu alus
šķirņu.
Pēdējos gados Latvijas alus tirgus ir samazinājies, un līdz
2018. gadam Latvijā kopējais alus patēriņš varētu samazināties par
2,6%, secināts alus darītavas Aldaris un neatkarīgo
ekspertu veiktajā tirgus pētījumā Vai alus nozarei Latvijā ir
nākotne?.
Viena no būtiskākajām problēmām,
ar kurām sastopas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT)
īpašnieki, ir neziņa, ar kādiem saimnieciskās darbības
ierobežojumiem viņiem šajās teritorijās var nākties saskarties,
jo daudzām ĪADT nav izstrādāti dabas aizsardzības plāni.
Pašlaik Latvijā ir 683 ĪADT, bet dabas aizsardzības plāni
izstrādāti tikai 186 teritorijām.
Saeima trešajā un galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus
Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz, ka mikrouzņēmumiem
ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro gadā tiks saglabāta 9%
nodokļa likme. Lai gan likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā
dienā pēc to izsludināšanas Latvijas Vēstnesī, MUN likme
9% tiks piemērota ar atpakaļejošu datumu no šā gada 1. janvāra.
