Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Rūta Kesnere

Diena no Briseles: Trauksme pilsētas ikdienā(5)

Biedējoši, neomulīgi, paaugstināta trauksmes sajūta – tās ir kopējās izjūtas Dienas aptaujātajiem latviešiem, kas dzīvo Briselē, kur jau kopš pagājušās sestdienas ir paaugstināts terorisma draudu līmenis. Tas nozīmē, ka nekursē metro, ir slēgti lielie iepirkšanās centri un bankas, kā arī skolas un bērnudārzi. Lielais jautājums, kas nomoka daudzus – vai pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas, kad ielās vairs nepatrulēs armija, drošības situācija patiešām būs uzlabojusies. Faktiski, kamēr nav notverts viens no Parīzes terora aktu organizētājiem, kas slēpjas Briselē, nedrošība daudzos saglabāsies. 

Nodokļu atlaides liek uz spēles valsts reputāciju(35)

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ.

Izglītības reformas ir iestrēgušas

Vispārējā un arī augstākajā izglītībā ir neatrisinātas problēmas, kuru risināšanu traucē gan politiskās gribas trūkums, gan pašas nozares pretestība, gan savstarpēji pretrunīgas šauru grupu intereses. Šādu atziņu, runājot par izglītības attīstības tendencēm, pauda paneļdiskusijas Vai augstskolā beidzot reformas? dalībnieki.

Igaunijai - IT, Latvijai - finanšu sektors

Makroekonomistu laiks pagājis, jo mūsu makroekonomiskā situācija ir pietiekami stabila. Tagad svarīgāk ir pievērsties tam, kas notiek konkrētās nozarēs, palīdzēt tām attīstīties un novērst šķēršļus, kas tām traucē - tā bija galvenā atziņa ekspertu diskusijas Latvijas attīstības progress 2015 paneļdiskusijā Baltijas valstu attīstības salīdzinājums.

Kā panākt tirgus diktētu dabasgāzes cenu

2015. gads Latvijai bijis zīmīgs enerģētikas jomā - pilnībā atvērts elektroenerģijas tirgus un nostiprināts lēmums par dabasgāzes tirgus liberalizāciju no 2017. gada 3. aprīļa. Par šiem lēmumiem diskutēja paneļdiskusijas Vai valdība grib atvērt gāzes tirgu? dalībnieki: ekonomists Juris Pūce, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, uzņēmējs, kurš darbojas enerģētikas nozarē, Guntars Kokorēvičs un enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Svarīga kļūst aizsardzības stiprināšana

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, to vidū arī Latvija, patlaban ir vissarežģītākajā drošības situācijā kopš aukstā kara laikiem. Šādu vērtējumu sniedza paneļdiskusijas Vairāk naudas aizsardzībai - vai drošība ir lielāka? dalībnieki: ārlietu un aizsardzības jomas eksperts Aivis Ronis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube un Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors un bijušais Latvijas Republikas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš

Ceļā uz tiesiskuma stiprināšanu

Valsts uzņēmumu korporatīvā pārvaldība un maksātnespējas procesa regulējums bija divas galvenās tēmas, par kurām tika diskutēts paneļdiskusijā Klupšanas akmeņi tiesiskas valsts ceļā. Visplašākā diskusija izvērtās tieši par maksātnespējas procesa regulējumu. Gan jurists Edgars Pastars, kuram ir pieredze darbā Saeimas Juridiskajā birojā un Valsts kontrolē, pašlaik - zvērinātu advokātu birojā Borenius, gan zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Kaspars Novicāns uzsvēra, ka pieņemtie grozījumi Maksātnespējas procesa likumā, kas paredz maksātnespējas procesa administratoriem noteikt valsts amatpersonas statusu, ir nelietderīgi un nekādā veidā nerisina šajā jomā samilzušās problēmas.

Siltumu var arī regulēt(7)

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā. To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Siltumu var arī regulēt

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā. To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Prudentia pārstāvis asi kritizē bijušo ministru Anriju Matīsu

Mēs lepojamies ar atrasto airBaltic finanšu investoru, tas ir valstij izdevīgs darījums, un, ja politiķi to «noraus», mūsu nacionālā aviosabiedrība bankrotēs, tā vakar preses konferencē uzsvēra finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia pārstāvji Ģirts Rungainis un Kārlis Krastiņš.

Noraida bažas par naudas izcelsmi

«Es sev uzticos un neredzu sevi kā drošības risku,» komentējot Latvijas drošības dienestu izteiktās bažas, vakar paziņoja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic finanšu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess. R. Montāgs-Girmess arī uzsvēra, ka viņam neesot nekādas saistības ar Krievijas drošības dienestiem.

Dūmi nonāk māju logos(8)

Eksperti Dagnija Blumberga un Mārtiņš Gedrovičs intervijā Rūtai Kesnerei.Ir sākusies apkures sezona, un cilvēki, izvēloties kurināmo savām privātmājām, vispirms domā par ekonomisko izdevīgumu, bet kurš kurināmais ir videi draudzīgākais, un kā to savietot ar ekonomisko izdevīgumu?**Dagnija Blumberga.

Bēgļu pieplūdums Eiropā: Vieniem iespēja, citiem nasta(31)

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu attieksme pret patvēruma meklētāju uzņemšanu un iespējām iekļaut tos darba tirgū, gūstot pievienotu vērtību ekonomikai, ir gana dažāda, liecina Dienas veiktā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu aptauja. Te gan jāņem vērā, ka EP deputāti nepārstāv savas valsts oficiālo nostāju, bet pauž savu personisko viedokli.

Latvija turpina virzīties uz plānoto gāzes tirgus atvēršanu

Saeima 22. oktobra sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas principus no 2017. gada 3. aprīļa, kā arī uzņēmuma Latvijas gāze sadalīšanas nosacījumus.

Grib nodokļu atlaides Latgalei(1)

Lai veicinātu Latgales izaugsmi un piesaistītu investīcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, kuru līdz 2015. gada beigām plānots iesniegt izskatīšanai valdībā.

Air Dog lidojums uzņem apgriezienus

Šomēnes Latvijas uzņēmums Helico Aerospace industries, kurš radījis pasaulē pirmo bezpilota lidaparātu, kas aprīkots ar vienlaicīgām sekošanas un filmēšanas funkcijām Air Dog, pirmos lidaparātus jau nosūtījis pārdesmit testa klientiem visā pasaulē, Dienai stāsta viens no uzņēmuma dibinātājiem Jānis Spoģis. Testa klienti līdz nākamā mēneša sākumam izmēģinās Air Dog un sniegs atsauksmes, savukārt novembra beigās Air Dog lidaparāti jau to gala variantā tiks piegādāti klientiem visā pasaulē. Viena lidaparāta cena ir 1599 dolāri (~1699 eiro kopā ar PVN).

Līdz gada beigām sola uzstādīt bankomātus visu novadu centros(3)

Lai gan Latvijā aizvien populārāki kļūst bezskaidras naudas norēķini, izmantojot bankas kartes un internetbanku, tomēr vēl aizvien daudzi iedzīvotāji priekšroku dod skaidrai naudai. Turklāt ne visās tirdzniecības vietās ņem pretī bankas kartes, tāpat tikai ar skaidru naudu var norēķināties, piemēram, tirgū vai par mājražotāju precēm.

Elbakjans: Ghetto nedegradē, bet ceļ(10)

Raimonds Elbakjans ir šobrīd lielākās ielu kultūras un jauniešu kustības Ghetto games prezidents. Kā rakstīts kustības mājaslapā: "Getiņš ir sports. Tas attīsta gan fiziski, gan garīgi. Tas disciplinē. Tas māca mīlēt - mīlēt veselību, dzīvi, sevi, savus tuvākos. Divi pīlāri, uz kuriem balstās šī sporta māja, ir respekts un uvažuha.

VSAA direktore: Tie, kas iemaksas veic no minimālās algas, diez vai būs apmierināti ar pensiju(71)

"Bažas rada tie cilvēki, kas iemaksas veic no minimālās algas. Diez vai viņi būs apmierināti ar savu pensiju," intervijā Rūtai Kesnerei norāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa.Fragments no intervijas:Kāda šobrīd ir situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, un cik liels ir uzkrājums?Ja runājam par šāgada pirmajiem septiņiem mēnešiem, tad ieņēmumi pārsniedz izdevumus par 55 miljoniem eiro, līdz ar to palielinājies arī uzkrājums.

Atļauj apvienoties piena nozarē

25. septembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut akciju sabiedrības Rīgas piena kombināts kontrolējošajai sabiedrībai Meridian Capital CIS Fund iegādāties SIA Rīgas piensaimnieks, vēsta KP pārstāve Inita Kabanova. «Atļauja dota, jo apvienošanās neradīs kaitējumu konkurencei un ļaus attīstīt eksportspēju, kā arī palielināt svaigpiena iepirkumu Latvijā,» uzsver KP.

Garnadži veikalos pārsvarā zog tālākai pārdošanai(4)

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas.Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā - 5490 iesniegumu.

Volkswagen skandāla sekas Latvijā: Ietekmēti vismaz 7000 auto(22)

Septembra vidū pasauli satricināja skandāls ap Eiropas lielāko automašīnu ražotāju Volkswagen saistībā ar automašīnu radīto kaitīgo izmešu radītāju falsificēšanu. Respektīvi, automašīnās tika iebūvētas iekārtas, kuras izmešu daudzumu uzrādīja tikai testa laikā. Šo automašīnu radītais izmešu daudzums vairākkārtīgi pārsniedzis pieļaujamo normu.

Ietekmēti vismaz 7000 auto

Septembra vidū pasauli satricināja skandāls ap Eiropas lielāko automašīnu ražotāju Volkswagen saistībā ar automašīnu radīto kaitīgo izmešu radītāju falsificēšanu. Respektīvi, automašīnās tika iebūvētas iekārtas, kuras izmešu daudzumu uzrādīja tikai testa laikā. Šo automašīnu radītais izmešu daudzums vairākkārtīgi pārsniedzis pieļaujamo normu.

Zāles Latvijā nekompensē

Situācija ar zarnu vēža pacientu ārstēšanu ir traģiska, netiek apmaksāti nepieciešamie medikamenti, arī izmeklējumu pieejamība ir ļoti zema, Dienai stāsta Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ārsts Armands Sīviņš.

Transportu lietos vairāk(3)

Rīgas Tehniskās universitātes profesors, zinātnieks Valdis Kampars intervijā Rūtai Kasnerei.  

Izglītības nozarē visvairāk naudas apēd neefektīvais skolu tīkls(28)

Latvija no valsts pamatbudžeta procentuāli izglītībai tērē vairāk līdzekļu nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs. 2013. gadā Latvija no budžeta izglītībai tērēja 15,7%, bet vidēji ES tie ir 10,3%. 2016. gadā plānots, ka izglītībai tiks tērēti 13,8% no budžeta. Papildus tam saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Andra Jaunsleiņa teikto pašvaldības izglītības iestāžu infrastruktūras uzturēšanai tērē apmēram pusi no sava budžeta, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Mūrmane-Umbraško: Vēl nevaram runāt par E-veselības neveiksmi(13)

Pagaidām vēl ir pāragri runāt par E-veselības projekta neveiksmi - tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies. Par klupšanas akmeņiem projekta realizācijas gaitā intervijā Rūtai Kesnerei stāsta Nacionālā veselības dienesta direktore Daina Mūrmane-Umbraško.Fragments no intervijas:**Sākšu ar aktuālo. Valsts kontrole ir paziņojusi par līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu projekta E-veselība ieviešanā.