Līdz 2001. gada 11. septembrim cilvēce turpināja svinēt jaunas tūkstošgades sākumu. Lukašenko atkal uzvarēja vēlēšanās, EDSO novērotāji vēlēšanās saskatīja daudzus pārkāpumus, Latvijā notika kārtējās Dzejas dienas, kurām sleju Dze-dze-dzejas dienas 11. septembra Dienā veltīja rakstniece Andra Neiburga, aprakstīdama dažādus dzejnieku tipus un teikdama, ka viņiem visiem šai valstī ir tiesības savus svētkus svinēt.
Padomju Savienības krišana piedāvāja unikālu iespēju vēl mūsu dzīves laikā sēt demokrātijas un tiesiskuma sēklas Krievijas augsnē, kā arī veidot visai Eiropai, ieskaitot Krieviju, kopīgu aizsardzības un drošības sistēmu, toties tagad mēs skaidri zinām, ka šī iespēja ir zaudēta, SestDienai šajā numurā saka viens no Latvijas lielākajiem labvēļiem Islandes ārlietu ministrs laikā no 1988. līdz 1995. gadam Jons Baldvins Hanibalsons, kurš nesen bija ieradies Latvijā valsts neatkarības de facto atjaunošanas trīsdesmitgades svinību sakarā.
Pirmo dienu eiforijā pēc 1991. gada augusta puča brīnumātrās izgāšanās Diena uz šīm dienām atskatījās, 1991. gada 31. augusta SestDienā attiecīgos rakstus publicējot rubrikā Vēsture. Šodien mēs redzam, ka nekāda vēsture tā vēl nav, Krievijā pučistu lieta pagaidām ir uzvarējusi un atkal brīvo pasauli uztver kā ienaidnieku, turklāt brīvajā pasaulē vairs nav tādu politiķu kā Reigans un Tečere, kuriem izdevās piespiest pie zemes ļaunuma impēriju. Taču augusta beigās pirms 30 gadiem patiešām naivi šķita, ka arī Krievija, kas devusi neatkarību visām padomju republikām, būs atbrīvojusies no impēriskajiem kompleksiem. Tad nu – kā trijās puča dienās gāja Dienā...
Mīlestība pirms laulības – it kā tu būtu iebāzis pirkstus rozetē un dabūjis elektrības triecienu. Mīlestība laulībā – it kā tavi pirksti būtu iesprūduši rozetē, un tev visu laiku sit ar strāvu.