"Mūsu dzīvē ienākusi līdz šim vēl neapzināta un sveša parādība – bagātība," rakstu par tādu fenomenu kā naudīgi cilvēki Latvijā iesāka 1993. gada 19. jūnija SestDiena. Bija jau tolaik, pāris gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas de facto, arī bagāti cilvēki ar Parex bankas īpašniekiem priekšgalā, bet lielākā daļa joprojām, nokļuvuši ārvalstu viesnīcās, priecājās par iespēju savākt numurā noliktās ziepītes un šampūna spilventiņus. Dienas žurnālisti bagātības lietā bija izjautājuši taksometra šoferi Borisu Ļevinu, studentu Māri Mančinski, firmas Beāte komercdirektoru Dzintaru Lerhu, AP Prezidija priekšsēdētāja vietnieku Valdi Birkavu, ekonomisko reformu ministru Aivaru Kreitusu un dziedātāju Laimu Vaikuli, vispirms secinot, ka pagaidām Latvijā vēl nav skaidra priekšstata, kādi ir bagātības kritēriji, un ka pārliecība par lielas naudas netīro izcelsmi būs grūti izravējama Latvijas sabiedrībā.
Kas tad īsti ir bagātība? Taksometra šoferis zināja teikt, ka bagāti cilvēki ar taksi nebraukā, viņiem ir firmas mašīnas un šoferi: "Atšķirt uz ielas var arī firmačus, kas staigā speciālās biksēs, bet tā jau nav bagātība." Beātes šefs: "Vienam bagātība ir labiekārtots
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 20. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!