Koalīcijas partijām pirmdien apspriežot NA piedāvātos grozījumus, tās bijušas vienisprātis, ka pāreja uz mācībām valsts valodā īstenojama visos izglītības līmeņos, tajā skaitā PII. NA piedāvātās izmaiņas būšot kā pārejas laika risinājums. Šis jautājums Saeimas darba kārtībā būs jau šo ceturtdien, kad tiks lemts par grozījumu nodošanu izskatīšanai atbildīgajā komisijā.
Tuvāk mājām
Jautājums par mazākumtautību izglītības iestāžu pāreju uz mācībām latviešu valodā vienmēr raisījis skaļas diskusijas gan politiķu, gan sabiedrības vidū. Pērn veikto likumu grozījumu dēļ, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidējā izglītībā, jau notikuši vairāki Latvijas Krievu savienības un to atbalstītāju rīkoti protesti. Attiecīgos grozījumus skolās sāka ieviest šogad. Mazākumtautību bērnudārzus šie grozījumi neskāra, tomēr arī tur no šā gada 1. septembra valsts valoda katru dienu ir jāapgūst. Tas jādara tādā līmenī, lai šādos bērnudārzos izglītību apguvušie bērni varētu sākt mācības arī latviešu skolā.
Savukārt, ja tiks apstiprinātas NA iecerētās izmaiņas, valsts valoda mazākumtautību PII varētu skanēt vēl biežāk. Pašvaldībai būs jānodrošina mācības latviešu valodā bērna dzīvesvietai tuvākajā bērnudārzā arī tad, ja to visā PII izvēlēsies tikai viena bērna vecāki. "Ja mazākumtautību PII, kur tiek piedāvāta vieta, ir tuvākā dzīvesvietai, tad pašvaldībai jānodrošina, ka ir pieejama grupa valsts valodā. Jā, tas var prasīt papildu izmaksas pašvaldībai, bet viņiem jau ir arī otra iespēja – pāriet uz apmācību valsts valodā pilnībā. Vienā vai otrā veidā tas kļūs par pašvaldības pienākumu," Dienai saka NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.
Viņš gan atzīst, ka NA piedāvātajos grozījumos, visticamāk, būs nepieciešami vēl kādi precizējumi, tomēr viņš šādas izmaiņas uzskata par reāli ieviešamām un sagaida, ka tās atbalstīs Saeimā.
Koalīcijas atbalsts
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 24. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Inese Zariņa
Lāsma
P