Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Anna Strapcāne

Katrs desmitais pamet skolu(6)

Līdz 2022. gada beigām pašvaldībām un izglītības iestādēm būs pieejami gandrīz 40 miljoni eiro, lai jau savlaicīgi ar konkrētiem atbalsta pasākumiem strādātu ar bērniem un jauniešiem, kuri varētu pārtraukt mācības, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Otrreiz nepieļaut "nanoūdeņus"(10)

Eiropas Komisija šobrīd vērtē SIA Rīgas satiksme (RS) vides uzlabošanas projektu, kas tostarp paredz izstrādāt speciālu aplikāciju brīvo autostāvvietu atrašanai Rīgas centrā. Projekta izmaksas plānotas tuvu deviņiem miljoniem eiro, kas Rīgas domes (RD) opozīcijas deputātiem rada šaubas par kārtējo izšķērdēšanas gadījumu, līdzīgu 2015. gadā atklātajai krāpšanai ar tīrīšanas līdzekļiem jeb tā dēvēto nanoūdens lietu, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Uzsvars uz iekļaušanu sabiedrībā(2)

Iekļaujošā izglītība un neatkarīgas dzīves nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti ir galvenie problēmjautājumi, kuriem būs jāpievēršas turpmākā gada laikā. Latvija kopš 2010. gada ir pievienojusies ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, kas dalībvalstis mudina risināt personu ar invaliditāti tiesību jautājumus. Latvija, atskaitoties par paveikto, saņēmusi norādi par vairākām problēmām.

Latvijā aizsāk brīvprātīgo kustību, lai sniegtu palīdzību vēža pacientiem

55 cilvēki turpmāk Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) ikdienā būs blakus tiem onkoloģijas pacientiem, kuri, iespējams, jūtas vientuļi un kuriem kāda cilvēka atbalsta plecs būtu ļoti noderīgs. Šāda brīvprātīgo kustība Latvijā būs pirmo reizi, bet slimnīcā cer, ka šādu praksi pārņems arī citi.

Vaivaru vadītāja: Lai būtu formā, jāstrādā(2)

Kamēr nerimst kaislības ap veselības nozares kopējo budžetu, atsevišķas jomas, par spīti mūžīgajam naudas trūkumam, tomēr veiksmīgi attīstās. Vaivaru vadītāja Anda Nulle par rehabilitāciju Latvijā zina visu. Viņas vadībā centrs ne tikai izdzīvojis krīzes gadus, tam beidzot izdevies sasniegt Eiropas līmeni. Darba gan joprojām daudz, plāni lieli, un pati speciāliste uzsver – jebkurā jomā, tāpat kā sportā un mākslā, apstāties nedrīkst, jo, kad iedomājies, ka esi ko sasniedzis, patiesībā sākas degradācija.

Pusei pamatskolas beidzēju vajadzētu izvēlēties profesionālo izglītību(1)

Patlaban pēc 9. klases beigām 36,57% absolventu izvēlas profesionālo izglītību, pārējie mācās parastajās vidusskolās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pirms pāris gadiem izvirzīja mērķi, ka šai proporcijai jābūt vienādai – pusei būtu jāaiziet uz profesionālajām skolām. Spriežot pēc pašreizējām tendencēm, profesionālo skolu direktori pieļauj, ka līdz 2020. gadam tas pat varētu būt iespējams. Lielie ieguldījumi infrastruktūrā devuši rezultātu – pieaugusi skolēnu interese, un šogad mācības sāks provizoriski lielāks audzēkņu skaits, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Streikam galu vēl neredz(12)

Aptuveni 500 ģimenes ārstu kopš jūlija vidus turpina streiku mīkstinātā formā, dienā pieņemot ne vairāk par 20 pacientiem. Streiku solīts turpināt līdz 1. oktobrim, taču ir pamats domāt, ka tas varētu turpināties ilgāk, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Jauns sākums, ballīte vai parasta diena?(3)

1.septembrī 18 744 pirmklasnieki sapucējušies un ar ziediem rokās soļos uz skolu. Latvijā bez šīs tradīcijas septembra sākums nemaz nav iedomājams, un, šķiet, lielākoties tie ir svētki ne tikai vecākiem, bet arī pašiem bērniem, kas, vismaz atbildot uz žurnālistu jautājumiem, uzsver, ka mācīties tiešām patīk.

Iespēja pierādīt augstākās izglītības kvalitāti(2)

Uz skolu šodien dodas ne tikai skolēni, bet jaunais studiju gads sākas arī studentiem. Šogad kopējais studējošo skaits sasniedz aptuveni 80 tūkstošus, bet vairākās augstskolās vēl turpinās papildu uzņemšana. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā studiju gadā plāno arī vairākus jaunumus, tostarp piedāvāt konceptuāli jaunu skolotāju izglītību. Savukārt augstskolās jau domā par tuvojošos studiju programmu akreditāciju un infrastruktūras uzlabojumiem.

Kāpnēs ietvertā attieksme(2)

Atsevišķi pasākumi, bet trūkst kopējās ainas – tā varētu teikt par atbalstu darba meklējumos cilvēkiem ar invaliditāti. Lai gan ir dažādas iespējas, kā šiem cilvēkiem nokļūt darba tirgū, nereti viss atduras pret darba devēja attieksmi vai, piemēram, pielāgotas tualetes neesamību, piektdien lasāms avīzē Diena.

Brauks tikai pēc īpaša pieprasījuma(7)

Maršruti Ludza–Gaveiki un Līvāni–Mežancāni varētu būt to skaitā, kur nākamgad sabiedriskais transports kursētu tikai pēc pieprasījuma. Ja neviens iepriekš biļeti nebūs nopircis, autobuss tajā dienā šajā maršrutā nedosies.

Izglītības reformai skaidrāki rāmji(5)

Aizvien vairāk sāk iezīmēties, kādas izmaiņas būs skolās, ieviešot jauno kompetencēs balstīto mācību saturu. Septembrī 100 pilotprojekta skolu citādu mācību pieeju sāks piemērot darbā ar skolēniem, bet arī pārējās izglītības iestādes mācību darbu var plānot atbilstoši jaunajām rekomendācijām.

Trūkst politiskas drosmes atzīt kļūdas(15)

Nav lieki jātērē laiks, diskusijas sākot no nulles, ja izmantot var jau 2013. gadā tapušo veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, intervijā Annai Strapcānei saka bijusī veselības ministre Ingrīda Circene.

Gads, lai kvalificētos apdrošināšanai(11)

Nākamais gads būs pārejas periods, lai arī sociālā nodokļa nemaksātāji varētu kvalificēties pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam. Šobrīd jaunajam veselības aprūpes finansēšanas likumam jau iezīmēts rāmis, taču galvenie jautājumi joprojām nav atbildēti un gaidāmas vēl garas diskusijas. Tas gan izsaucis arī lielu neapmierinātību, un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pat gatavojas protestiem rudenī, uzskatot, ka jautājums tiek apzināti bremzēts.

Piena ūsas jaunākajiem

Turpmāk papildus bezmaksas pienam arī augļus un dārzeņus varēs saņemt ne tikai skolēni, bet arī bērnudārzu audzēkņi. Abas programmas Skolas piens un Augļi skolai no nākamā mācību gada tiek apvienotas, tāpēc gaidāmas vairākas izmaiņas. Lai gan visas izglītības iestādes atbalstam nepiesakās, Zemkopības ministrijā (ZM) programmas rezultātus vērtē kā ļoti labus.

Studenta ādā nestudējot

Nav obligāti jābūt studentam, lai dotos uz augstskolas lekcijām un semināriem. Latvijā daudzas augstākās izglītības iestādes piedāvā iegūt klausītāja statusu un nākt tikai uz tām lekcijām vai kursiem, kuri tiešām interesē. Tas gan nereti arī nozīmē visu akadēmisko saistību uzņemšanos uz noteiktu laiku, turklāt nav par brīvu – summa dažiem var šķist diezgan sālīta. Augstskolās par cilvēku interesi gan nesūdzas, pirmdien vēsta avīze Diena.

Jāiebiksta perspektīvās jomās(1)

Septembrī 328 izglītības iestādēs darbu sāks karjeras konsultanti. Gandrīz četrus gadus ar valsts atbalstu, bet pēc tam ar cerību, ka šo uzdevumu pārņems pašvaldības. Pirms vairākiem gadiem trūka izpratnes par karjeras konsultantu lomu skolās, bet tagad būtībā jau iznāks cīnīties ar sekām un aizlāpīt caurumu. Speciālisti norāda, ka papildus tādiem apstākļiem kā darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums jauniešiem nav pietiekamu zināšanu un izpratnes par darba tirgu un profesijām, kur viņi vēlētos strādāt.

Sportā solījumi ir par maz(1)

Neskatoties uz Finanšu ministrijas (FM) uzlaboto variantu attiecībā uz uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidēm ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām, ziedoto summu apmērs tāpat varētu samazināties vairākas reizes. Labdarības organizāciju paustajām bažām pievienojas arī sporta organizācijas – tās ik gadu ziedojumos saņem aptuveni 15 miljonus eiro. Ja šī summa saruks, valstij jādomā, kā "caurumu" aizlāpīt.

Ar izgulējumiem jādodas mājās(1)

Gadā ap 700 cilvēkiem Latvijā gūst izgulējumus, taču trūkst gan atbilstoši apmācītu speciālistu, gan vēlēšanās šo problēmu risināt, uzskata cilvēku ar invaliditāti nevalstiskās organizācijas. Pārmetumi tiek raidīti arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) virzienā, kas īsteno speciālu programmu, ārstējot cilvēkus ar smagiem izgulējumiem. Lai gan valsts šo programmu finansē, izpilde ir tikai 65%, kas signalizējot par problēmām. Slimnīcā tam ir skaidrojums, bet arī tur atzīst, ka kopumā Latvijā šī ir problēma.

Reģionos uz eksaktajām jomām neraujas(6)

Augstskolās pašlaik turpinās uzņemšana, un pirmajā nedēļā vienotajā elektroniskās pieteikšanās sistēmā apstiprināti 5469 studētgribētāju pieteikumi. Visbiežāk reflektanti izvēlējušies Latvijas Universitāti (LU), kam seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), bet trīs populārākās studiju programmas ir LU īstenotās Tiesību zinātne, Ārstniecība un Datorzinātnes. Galvaspilsētā eksaktās jomas ir samērā pieprasītas un budžeta vietas pildās, bet reģionos ar to ir problēmas.

Ģimenes ārstu streiks – bez lielas ažiotāžas(6)

Vien rīt ģimenes ārsti kopā ar valdības vadītāju Māri Kučinski (ZZS) un veselības ministri Andu Čakšu varētu sēsties pie viena galda. Ģimenes ārsti šodien streiko jau trešo dienu, un līdz vakardienas pēcpusdienai neviens uz tikšanos nebija aicinājis. Tagad premjers ir gatavs tikties, joprojām piebilstot, ka juridiski šis tomēr nav streiks. Vienlaikus pacienti situāciju izprotot un mudinot ārstus no savām prasībām neatkāpties. Arī slimnīcās Dienai norāda, ka liekas ažiotāžas nav un ārstniecības iestādes strādā ikdienas režīmā.

Nestrādās, līdz tiks izpildītas prasības(23)

"Streiku mums nenozags," uzsver Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), un no šodienas vairāk nekā 600 ģimenes ārstu nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus. Streiks ir beztermiņa – līdz brīdim, kad Veselības ministrija (VM) un valdība piekritīs izpildīt ārstu prasības. Asociācija novērojusi, ka ir bijuši mēģinājumi ārstus iebiedēt un neļaut streikot, kā arī no VM un Nacionālā veselības dienesta (NVD) puses bijuši citi pārkāpumi. Ģimenes ārsti ir gatavi savas tiesības streikot aizstāvēt arī tiesā.

Situācija prasa reformas(6)

Centralizēto eksāmenu rezultāti ir ļoti nopietns signāls, ka izglītības sistēmā nepieciešamas pārmaiņas, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Arī citi nozares pārstāvji norāda uz problēmām un gaida jauno satura reformu, jo pārbaudījumu rezultāti liecina par nepietiekamu skolēnu kompetenci, piektdien lasāms avīzē Diena.

Aizvien nav pamatspēlētāju

Pēc diviem mēnešiem – septembrī – pacienti varēs saņemt tikai elektroniskās darbnespējas lapas. Vismaz tā ir plānots. Jūnija vidū līgumi par e-veselības lietošanu bija noslēgti ar 23,3 procentiem ģimenes ārstu un 52,9% speciālistu. Turklāt e-veselība ir viens no iemesliem, kāpēc ģimenes ārsti streikos.

Ar latvisko pieticību pasaulē tālu netikt(28)

"Latvijā daudziem ir atturīgs un piezemēts redzējums, tāpēc būtiski uz universitātēm dabūt ambiciozākos cilvēkus, kas nebūs tikai darba ņēmēji," pārliecināts Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

Augstskolas cer uz studentu rindām

Šonedēļ augstskolu gaiteņos studētgribētāju rindu vēl nav, bet pieteikšanās notiek elektroniski. Augstskolās prognozē, ka reflektantu skaits nebūs mazāks kā pērn un arī pieprasītākās studiju programmas, visticamāk, nemainīsies. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan cer, ka aizvien lielāks pieprasījums būs pēc eksaktajām zinātnēm, kam par labu tiek pārdalītas arī budžeta vietas.

Kompromisu ar ģimenes ārstiem par streiku nepanāk(3)

Ģimenes ārsti ar Veselības ministriju (VM) par streika prasību izpildi vai iespējamajiem kompromisiem nav vienojušies. Līdz ar to no streika mediķi neatsakās. Šodien par brīdinājuma akciju lems arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), otrdien lasāms laikrakstā Diena.

Augstskolu tops: Augšgalā tikai ar Nobela prēmijām(1)

Augstskolu starptautiskie reitingi netiek uztverti viennozīmīgi ne pašu augstskolu, ne nozares profesionāļu vidū. Dažās valstīs kādas universitātes kritums topā var nozīmēt pat ministra demisiju, nemaz nerunājot par augstskolas vadību, savukārt Latvijā tam netiek pievērsta liela uzmanība. Mācību iestādes, kuras iekļūst topā, priecājas, tomēr nevarētu teikt, ka sasniegumi ir izcili. Vai jāmaina stratēģija?

"Akcijas" laiks mazākumtautībām beidzies(1)

Eksāmeni skolēniem ir jākārto valsts valodā, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Pašreizējo praksi, vidusskolēniem ļaujot atbildēt arī krieviski, bet pamatskolā arī eksāmenus gatavojot krievu valodā, savā ziņā varētu dēvēt par pretimnākšanu minoritātēm, bet tagad šis "akcijas" laiks ir beidzies, piektdien lasāms avīzē Diena.