Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Anna Strapcāne

Miljoni, lai jaunieši strādātu

Kopš 2014. gada jauniešu skološanai un nodarbināšanai Jauniešu garantijas programmas ietvaros ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro. Iztērētās naudas lietderīgumu līdz gada beigām vērtēs Finanšu ministrija, bet atbildīgās iestādes norāda, ka rezultāts ir sasniegts – jauniešu bezdarbs ir samazinājies. Šobrīd plānots atsevišķus atbalsta pasākumus pagarināt.

Bez naudas nebūs izcilības

Latvijā desmit skolas nodrošina skolēniem padziļinātu svešvalodu apguvi, tostarp Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija, Rīgas Franču licejs un Rīgas Angļu ģimnāzija. Šī iemesla dēļ tās bieži vien izvēlas vecāki. No nākamā mācību gada gan pastāv risks, ka finansējuma samazinājuma dēļ šīs skolas savu iesākto ceļu vairs nevarēs turpināt tādā mērā kā līdz šim. Noteikumi paredz tām papildu finansējumu no valsts vairs nepiešķirt. Tas nozīmētu, piemēram, mazāku valodas stundu skaitu un lielākas skolēnu grupas. Pēc ilgstošām diskusijām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan tagad, vismaz mutiski, ir gatava piekāpties un sola, ka nākamgad vēl nekas nemainīsies.

Uz ārzemēm bērnus adoptē retāk; būs vēl šķēršļi

Labklājības ministrija pašlaik izstrādā grozījumus likumdošanā, lai ierobežotu bērnu adopciju uz ārzemēm no audžuģimenēm. Aizliegt to pilnībā gan nav plānots. Vienlaikus Latvijā aizvien vairāk cilvēku ir gatavi adoptēt bērnus jau skolas vecumā, tāpēc likumsakarīgi samazinās arī uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits.

Šausmu filmas scenārijs slimnīcā(37)

Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži visas problēmas tiks novērstas mēneša laikā, sola Veselības ministrijā (VM). Uzlabojumi esot jau šobrīd – veiktas gan pārrunas ar personālu, lai bērnu siešana pie gultas vairs netiktu izmantota kā soda veids, gan piesaistīti papildu speciālisti, lai nodrošinātu pienācīgu bērnu ārstēšanu. Tas gan ir pagaidu risinājums, jo problēma jārisina arī plašākā mērogā.

Vairāk bērnu, lielāks atbalsts(9)

Šis ir pasludināts par Goda ģimenes gadu, un ieplānota virkne pasākumu daudzbērnu ģimeņu godināšanai. Vienlaikus Demogrāfisko lietu centrs (DLC) izstrādājis priekšlikumus, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Idejas paredz būtiskas izmaiņas, tajā skaitā lielākus pabalstus, iespēju ātrāk pensionēties un citus atbalsta mehānismus. Tam gan nepieciešams arī ievērojams finansējums, bet diskusijas gaidāmas arī citos aspektos.

Rupji pārkāpumi un necilvēcīga attieksme slimnīcā(5)

Ārkārtas pārbaudē Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži Veselības inspekcija (VI) sadarbībā ar Tiesībsarga biroju atklājusi būtiskus cilvēktiesību pārkāpumus, kā rezultātā uz laiku atstādināta tās vadītāja Ilona Balode. Nopietnas pārbaudes uzdots veikt arī pārējās psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kurās tiek nodrošināta bērnu un pusaudžu ārstēšana. Tiesībsargs saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir gatavs vērsties arī Ģenerālprokuratūrā.

Asinis ziedo aktīvāk, ja piebrauc klāt

Mobilo asinsdonoru autobusu Rīgā bieži var manīt pie Brīvības pieminekļa un Dailes teātra, bet patlaban izbraukumi uz laiku pārtraukti. Viens no iemesliem – autobusam nepieciešams remonts. Tas mudina Valsts asinsdonoru centru (VADC) domāt par otra autobusa iegādi un tiek runāts arī par centra turpmāko attīstību.

Sodīšana uz ceļa neuzvedīs(7)

Pēc pieciem gadiem Tieslietu ministrija (TM) cer ieviest sistēmu, ka nepilngadīgos par prettiesisku rīcību nesodītu, bet viņiem palīdzētu. Tas nozīmē, ka eksperti meklēs bērna antisociālās uzvedības cēloņus un pēc tam piedāvās dažādus pakalpojumus, kas varētu palīdzēt. Eksperti uzskata, ka situācija ir ļoti samilzusi un notiek cīņa tikai ar sekām. Plānotā sistēma nozīmētu svarīgas pārmaiņas, kas vispirms prasītu domāšanas maiņu, un jau tagad skaidrs, ka tas nav viegli. Likumprojekta saskaņošana vien notiek jau gandrīz gadu. Turklāt, lai ieceres īstenotu, nepieciešams arī ievērojams finansējums.

Gripas aktivitāte pieaugs

Latvijā gripas epidēmija varētu sākties trīs līdz četru nedēļu laikā, bet speciālisti prognozē, ka tās intensitāte varētu būt zemāka nekā iepriekšējā gripas sezonā. Diemžēl viens cilvēks no gripas izraisītām komplikācijām Latvijā jau miris. Mediķi aicina vakcinēties.

Neklusē, bet lūdz palīdzību(8)

Vardarbība ģimenē ietekmē ne tikai konkrētos cilvēkus, bet arī sabiedrību un tautsaimniecību kopumā, uzsver Valsts policijā. Pēdējo gadu tendences liecina, ka cilvēki biežāk ir gatavi par to runāt un nepieciešamības gadījumā arī lūgt tiesisko aizsardzību. Šogad spēkā stājušās jaunas normas, kas ļaus labāk pasargāt upuri.

Pareizajā vietā, īstajā laikā(20)

Kopš 1991. gada barikādēm ir pagājuši 27 gadi, taču joprojām nav pabeigta barikāžu dalībnieku apzināšana, lai izteiktu pateicību un ierakstītu šo cilvēku vārdus vēsturē. Valsts apbalvojumu – 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi – jau gandrīz desmit gadu nepiešķir, bet izsniedz pateicības rakstus. Daudziem tas ir nozīmīgi, lai ģimenē saglabātos liecība par dalību Latvijas aizstāvēšanā.

Pašvaldībās "pazudušie" bērni(2)

Šajā mācību gadā ir 17 803 bērni obligātās izglītības vecumā, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. 16 080 no tiem ir vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, bet 1723 – vecumā no pieciem līdz sešiem gadiem. Visbiežāk šie bērni neatrodas Latvijā, vēl liela daļa ir citu valstu pilsoņi, bet par 1213 bērniem pašvaldībām nav skaidras informācijas. Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) uzsver, ka šāda situācija ir nepieļaujama.

Medicīnas māsu iztrūkuma cena – pacientu drošība(1)

Medmāsu iztrūkums ir viena no būtiskākajām veselības nozares problēmām, bet tā cena – kvalitāte jeb pacientu drošība, sarunā ar žurnālisti Annu Strapcāni atklāj Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Lokālās slimnīcas sadalītas trīs līmeņos(2)

Vēloties nodrošināt vienādas kvalitātes pakalpojumu iedzīvotājiem visos reģionos, Veselības ministrija (VM) jau kādu laiku runā par slimnīcu kartējumu, iedalot tās vairākos līmeņos. Līdz šim biežāk runāts par reģionālajām un lielajām slimnīcām, bet tagad dalījums iezīmējies arī lokālajām ārstniecības iestādēm. Vērā gan ņemti to protesti pret iespējamo pakalpojumu klāsta samazinājumu, un, piemēram, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības un Kuldīgas slimnīcas darbībā izmaiņas neveiks.

Augšā cels "sen aizmirstu svētumu"(12)

Policijas akadēmiju likvidēja pirms astoņiem gadiem, taču diskusijas par tās nepieciešamību "dzīvo" aizvien. Par specializētas augstskolas izveidi, kur sagatavotu likumsargus izmeklēšanas iestādēm, tagad lems darba grupa. Jautājums gan ir ne vien par šādu vajadzību, bet arī lietderību, ņemot vērā finansiālus apsvērumus. Tāpat trūkst pārliecības par pietiekamu studētgribētāju skaitu.

Grafiku apstiprina, naudu negarantē

Ja notiks izmaiņas skolu tīklā, pedagogu atalgojums 2022. gadā par likmi varētu sasniegt 900 eiro. Ar šādiem nosacījumiem pēc ilgām diskusijām apstiprināts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Naudu vajadzēs arī no valsts budžeta, bet tā netiks dota, ja pašā nozarē neradīsies ietaupījums. Līdz ar to šobrīd skolotāji nosauktos skaitļus var uztvert tikai kā vēlamo rezultātu. Vienlaikus sperts solis, lai ieviestu konceptuāli jaunu pedagogu izglītības sistēmu.

Jāuzlabo ceļu satiksmes drošība(7)

Valsts kontrole (VK) revīzijā ceļu satiksmes drošības jomā atklājusi virkni nepilnību, kas neļauj straujāk samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu. Trūkst precīzas informācijas par negadījumiem, mērķtiecīgākas tā saukto melno punktu likvidācijas, kampaņu analīzes un pietiekamas satiksmes dalībnieku kontroles. Atbildīgās iestādes to nenoliedz, bet norāda jau uz paveiktajiem darbiem.

E-veselības nedienas: Slikti sākās, labi beigsies?

Jau iepriekš lielāko trauksmi par obligātu e-veselības lietošanu cēla ģimenes ārsti, gada pirmajās dienās prognozējot haosu. Pēc pirmās nedēļas atsauksmes par sistēmas darbību ir dažādas, taču kopumā ir skaidrs, ka problēmu vēl ir daudz. Optimāli sistēma varētu darboties vien pēc pāris nedēļām, pirmdien lasāms avīzē Diena.

Vecāki rindā vēl pirms saullēkta(4)

Šoreiz bez ugunskuriem nakts vidū, taču joprojām, sākoties bērnu uzņemšanai pirmajā klasē, vecāki, lai tiktu pirmie, ir gatavi stāvēt aukstumā pie skolas durvīm. Gadu gaitā sistēma mainīta, un pirmklasniekus var pieteikt arī elektroniski, taču daudzi tehnoloģijām nav gatavi uzticēties un labāk to dara klātienē. Tas gan nebūt nenodrošina, ka bērns tiks vēlamajā programmā vai pie konkrēta skolotāja.

Pie daudzajām pārmaiņām jāpierod

Šogad ieviestās pārmaiņas būs grūdiens veselības aprūpes jomā, lai turpinātu novērst krīzes situāciju, – uzskata gan veselības ministre Anda Čakša (ZZS), gan nozares pārstāvji. Pārmaiņu ir daudz – obligāta e-veselības lietošana, iedarbināta apdrošināšanas sistēma, lielākas algas un nauda rindu mazināšanai, taču tas arī nozīmē, ka pielāgoties vajadzēs gan mediķiem, gan sabiedrībai kopumā.

Salabos trūkstošo posmu

Cukura diabēta pacientu aprūpē ļoti svarīga ir apmācība, taču Latvijā šis posms klibo. Lai veiktu visu diabēta pacientu apmācību, valstī kopā būtu nepieciešami 38 speciālie kabineti. No nākamā gada Veselības ministrija (VM) plāno nodrošināt 12 diabēta apmācības kabinetu darbību, to nozarē vērtē kā pozitīvu soli, taču ar to vien nepietiks.

Jaungada apņemšanās – studijas

Ziema ne visiem saistās ar studiju sākšanu, taču vairākās augstskolās gadu no gada notiek ziemas uzņemšana. Lai gan ierasti uzņemšana notiek maksas studiju programmās, mēdz būt arī budžeta vietas vai speciālas atlaides. Šo piedāvājumu izmanto gan ārzemnieki, gan tie, kuri septembrī vēl nebija izlēmuši.

Papildu darbs ātrajai palīdzībai

No 1. janvāra ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību nodrošinās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests. Veselības ministrijā (VM) šo soli pamato ar konsultāciju efektivitātes uzlabošanu, taču bijusī dienesta vadītāja Sarmīte Villere uzskata, ka apstākļos, kad trūkst cilvēkresursu un finansējuma, dienestam nedrīkst uzlikt tam neraksturīgas funkcijas. Vienlaikus tas varētu mulsināt cilvēkus, un viņi var izvēlēties labāk zvanīt pa tālruni, kas paredzēts ārkārtas gadījumiem.

Plāno cigaretes veikalos izvietot nost no pircēju acīm(7)

Drīzumā cigaretes veikalos varētu vairs nebūt pircējiem redzamās vietās, bet to piedāvājumu varētu aplūkot tikai speciālās cenu lapās. Šādu priekšlikumu atbalstījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, norādot, ka tas vērsts uz jauniešu auditoriju un cilvēkiem, kuri ir atmetuši vai vēlas atmest smēķēšanu, lasāms ceturtdienas laikrakstā Diena.

Pēc procedūras instrumentus miskastē

Vairākas pacientu biedrības šobrīd vērš uzmanību uz to, ka pacients ārstniecības iestādē bieži vien nevar būt drošs, ka vienreizlietojamās medicīnas ierīces netiek lietotas atkārtoti. Regulējuma šajā jomā trūkst. Latvijai gan būs jāizvērtē situācija un, iespējams, jāuzlabo drošība saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) ieviestajām regulām. Diskusiju Veselības ministrija (VM) sola nākamgad.

Pēc trim gadiem "bedre" augstākajā izglītībā(7)

Beidzoties Eiropas struktūrfondu finansējumam, pēc 2020. gada augstākajai izglītībai valsts budžetā būs jārod aptuveni 300 miljoni eiro. Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas atklājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav plāna, kā nodrošināt nepārtrauktu studiju attīstību, otrdien lasāms avīzē Diena.

No janvāra e-veselības lietošana ir obligāta, taču nav pārliecības, ka sistēma strādās gludi(4)

Pēc divām nedēļām būs pienācis brīdis, kad mediķiem obligāti jāsāk izmantot e-veselības sistēmu. Šis datums vairākkārt pārcelts, bet vairs tas netiks darīts. Pamanāmākās izmaiņas pacientiem būs elektroniskās darba nespējas lapas, jo papīra formātā tās vairs neizsniegs. Noslēgto līgumu skaits par sistēmas lietošanu aug katru dienu, bet tas nenozīmē, ka vairs nav sūdzību par problēmām – tādu vēl ir daudz.

Finansējumu saņems tikai labākie zinātnes projekti konkrētos virzienos

Turpmākajos četros gados zinātnieku darbs tiks fokusēts deviņos virzienos. Mainīti arī nosacījumi, kā būs jāīsteno jaunie fundamentālie un lietišķie pētījumi, kā tos vērtēs un finansēs. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka šie ir svarīgi lēmumi, lai sekmētu valsts attīstību. Šos lēmumus nozarē gan gaidīja jau novembra sākumā, kas nozīmē, ka tagad process ir aizkavējies un zinātnieki naudu saņems vien nākamā gada rudenī.