Pēc pusgada notiek ziemas olimpiskās spēles, bet pēc diviem ar pusi – ir nākamā vasaras olimpiāde. Šis gatavošanās posms ir ilglaicīgs, kam stabils finansējums ir ļoti nozīmīgs aspekts, skaidro Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Tāpēc šobrīd, kad tiek prognozēts ziedojumu apmēra kritums, sporta nozarē valda liels satraukums. Ik gadu sporta organizācijas ziedojumos saņem aptuveni 15 miljonus eiro, bet šī brīža aprēķini liecina, ka šis skaitlis kritīsies.
"Nezinot, vai un kādi iespējamie kompensējošie mehānismi varētu tikt veidoti, lai šo finansējumu nodrošinātu, ir jārunā par nodokļu atlaižu sistēmas saglabāšanu," uzsver komitejas prezidents.
Līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešdaļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu realizācijai izmantotajiem finanšu resursiem.
Arī Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps uzsver, ka ziedojumi lielā mērā nodrošina tās funkcijas, ko valsts likumā ir noteikusi, – tā nekad nav varējusi piešķirt visu nepieciešamo finansējumu. Līdz ar to šobrīd nevar paļauties tikai uz pieņēmumu, ka ziedojumu apmērs nemainīsies.
Vrubļevskis uzsver, ka sporta organizācijas nevēlas likt šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai, bet vienlaikus nepieciešams "aizlāpīt šo caurumu", kas var izveidoties, mainoties nodokļu politikai. Viņaprāt, būtu jāparedz papildu bāzes finansējums – visā sporta sektorā tie ir apmēram 15 miljoni eiro. Ja runa ir tikai par augstas klases sasniegumu sportu, tie ir seši miljoni eiro gadā. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijā atzīmē, ka tās budžetā nav brīvu līdzekļu, lai šo iztrūkumu segtu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 20. jūlija, numurā!