Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Vides Diena

Ar vairākiem apkures veidiem drošāk un izdevīgāk

"Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju - uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā.

Lai nesaltu, izmanto gan zemes, gan saules siltumu

Neatkarība - šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. "Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi - zemes un saules siltums," atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.

Pasīvā māja, kurā nekad nesalst

"Esmu pat ļoti apmierināts ar uzcelto māju. Kaut arī būvniecības procesā neiztika bez kļūdām un problēmām, iecere bija tā vērta. Vairs nav jārūpējas par apkuri, un dzīves kvalitāte jūtami uzlabojusies," saka Voldemārs Jānis Uplejs, vienģimenes pasīvās dzīvojamās mājas Ikšķiles novadā saimnieks.

Siltumu var arī regulēt

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā. To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Siltumu iegūst, kombinējot zemes un saules enerģiju

"Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Dūmi nonāk māju logos

Eksperti Dagnija Blumberga un Mārtiņš Gedrovičs intervijā Rūtai Kesnerei.Ir sākusies apkures sezona, un cilvēki, izvēloties kurināmo savām privātmājām, vispirms domā par ekonomisko izdevīgumu, bet kurš kurināmais ir videi draudzīgākais, un kā to savietot ar ekonomisko izdevīgumu?**Dagnija Blumberga.

SOS par cūkmeniem un smakām

Atkritumi, smakas, maluzvejnieku tīkli un ūdens piesārņojums ir biežākie pārkāpumi, par kuriem ziņo iedzīvotāji. Tomēr dažādu vides pārkāpumu ir daudz. Pērn Valsts vides dienests (VVD) par šādiem pārkāpumiem sodījis 1714 gadījumos par kopējo summu 267 212 eiro. Līdz šim gan ne vienmēr izdevies atrast tās vietas, par kurām cilvēki ziņojuši. Tāpat daļā gadījumu inspektori izbraukuši lieki, jo pārkāpumi nav bijuši būtiski. Lai darbs būtu efektīvāks, izveidota īpaša aplikācija Vides SOS.

Apļveida ekonomika: Nevis mazāk slikti, bet 100% labi

Ierastais globālās ražošanas un pārdošanas ekonomikas modelis vairs nestrādā, uzskata zviedru eksperti. Šis modelis radies resursu pārpilnības un ražošanas efektivitātes izaugsmes laikā - preces un materiālu cenas kritās, tāpēc izmest veco un nopirkt jaunu patērētājam bija izdevīgi. Izaugsme un XX gadsimta otrās puses ASV sabiedrības vērtību maiņa veicināja tā saukto patērniecības kultūru, kas vēlākos gados tika pārņemta arī daudzās citās pasaules valstīs, kurās iedzīvotāji varēja atļauties ciklu pirkt-izmest-pirkt atkal.

Gods kalpot velosipēdam!

85 gadus vecais rīdzinieks Edgars Račis ir pārliecināts velomāns – ik dienu ar riteni mērot vairākus desmitus kilometru viņam netraucē ne cienījamais vecums, ne aukstums, ne slinkums. Mūsu sarunas dienā viņa spidometrs rāda, ka kopš 1. janvāra nobraukti jau 9000 kilometru. Sarunai pievienojies arī Edgara draugs un ilggadējs velobraukšanas biedrs Modris Dievkociņš.

Samazinām slodzi dabai

DAP projekta vadītāja Gunita Laiveniece intervijā Rūtai Kesnerei

Kompaktā novadā vides jautājumus risina kompakti. Preiļu piemērs

"Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties," bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu - 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: "Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām."

Degradētās teritorijas sakārtot liedz līdzekļu trūkums

"Esam ieinteresēti novada infrastruktūras un vides sakārtošanā, un mūsu darbs vērsts uz saprātīgu dabas resursu izmantošanu. Apkārtne lielākoties ir sakopta, infrastruktūra labiekārtota, attīstām ekotūrismu, pašlaik labiekārtojam tirgus laukumu, risinām saimnieciskās lietas. Mēs nesildām dabu, bet siltinām ēkas; esam nomainījuši ielu apgaismojumu, tā samazinot elektroenerģijas patēriņu par 80%.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide