Skolotājiem, mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un tiesu sistēmas darbiniekiem valdības solījumi palielināt algas var arī netikt izpildīti. Lai algu pieaugumu nodrošinātu, valsts budžetā papildus nepieciešami vairāk nekā 143 miljoni eiro. Taču šā brīža aplēses liecina, ka ne tikai nav naudas papildu izdevumiem, bet var nākties mazināt jau esošos tēriņus. Par to atklāti runāt atbildīgās amatpersonas vairās, svētdien vēsta Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Veselības finansēšanas likumprojektu, neiekļaujot tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados.
Saeimas apstiprinātais nākamā gada valsts budžets jau tā strauji augošo ekonomiku dzīs uz priekšu vēl straujāk, aģentūrai LETA atzina Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Nodrošinoties ar uzņēmēju un pašvaldību piekrišanu nākamā gada valsts budžeta projektam, kā arī vidēja termiņa budžetam un pavadošajiem likumprojektiem, valdība atviegloja budžeta izskatīšanu Saeimā. Valsts budžeta pieņemšana galīgajā lasījumā mierīgāk aizritēja arī tāpēc, ka koalīcija bija atteikusies no naudas dalīšanas pēc deputātu ieskatiem jeb kvotām un jau vasarā pieņēmusi ar nodokļu reformu saistītās izmaiņas likumos, solot šīs sistēmas stabilitāti uz vairākiem gadiem, piektdien lasāms laikrakstā _Diena.lv).
Saeima ceturtdien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta, kļūstot par vienu no nedaudzajām valstīm, kas šo prasību izpilda.
Saeima ceturtdien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžetu atbalstīja 59 deputāti, bet pret balsoja 37 parlamentārieši.
Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība). Viņš atzina, ka nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.
Saeima šodien pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt nevienlīdzību, palielināt minimālo algu, valsts drošībai nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī veicināt nodokļu iekasēšanu. Šo likumu atbalstīja 58 deputāti, pret balsoja 35 parlamentārieši. Deputāts Edvards Smiltēns balsojumā atturējās, bet Inguna Rībena (NA) tajā nepiedalījās.