Valdības pilnvaru laikā ministri aktīvi strādāja pie reformu veikšanas, un Ministru kabineta darba iekšienē bieži piesaukto "stagnāciju" nevarēja manīt, aģentūrai LETA sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Gan no Progresīvajiem, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iezīmējas pozitīvs redzējums par labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) iespējamo kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu.
Jebkura demisija ir pazaudēts laiks, runājot par esošā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) atkāpšanos no amata, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes teica viens no Apvienotā saraksta (AS) veidotājiem Uldis Pīlēns.
Nacionālā apvienība (NA) tā dēvētās "sarkanās līnijas" pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nevelk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina NA pārstāvis Jānis Dombrava.
Par premjera Krišjāņa Kariņa pēkšņās demisijas iemesliem un to, kādi ir iespējamie nākamās valdības veidošanas scenāriji un kombinācijas, Guntars Gūte sarunājas ar politisko procesu vērotāju Danu Titavu.
Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) kuluāros tiek vērtēta kā reāla Jaunās vienotības (JV) kandidāte premjera amatam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Uzņēmējs, viens no Apvienotā saraksta dibinātājiem Uldis Pīlēns ir gatavs uzņemties premjera amata kandidāta pienākumus, ja Valsts prezidents viņu nominētu šim amatam. Tas izriet no Pīlēna paustā TV24 raidījumā Ziņu TOP 14.augustā.
Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) neuzskata, ka Jaunā vienotība (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvie būtu dēvējami par jaunās, topošās valdības kodolu.
Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas visām partijām atkal ir vienlīdzīgas iespējas darbam koalīcijā, aģentūrai LETA atzina politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Krīzes laikā politiskie iekšējie strīdi un Ministru kabineta nespēja vadīt valstiski svarīgus tautsaimnieciskus procesus šajos apstākļos nav vēlami, līdz ar to premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisija bija loģiska, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons.