No 2020. līdz 2022. gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.
Šorīt sniegs un apledojums daudzviet apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Pierīgā, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).
Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) policisti, patrulējot Vecmīlgrāvī, aizturējuši kādu BMW markas automašīnas vadītāju, kurš policistiem uzrādījis sava drauga autovadītāja apliecību, aģentūrai LETA pavēstīja RPP pārstāve Lāsma Zemene.
Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās, esam Eiropas Savienības (ES) traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu, tādēļ jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas.
Lietuvas valdība trešdien apstiprinājusi grozījumus ceļu satiksmes noteikumos, kas aizliedz runāt pa telefonu, šķērsojot brauktuvi pa gājēju pārejām. Jaunie noteikumi paredz, ka gājējam gan pirms brauktuves šķērsošanas, gan tās laikā jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu novērst viņu uzmanību no satiksmes situācijas, tai skaitā no mobilo sakaru ierīču lietošanas.
Šogad satiksmes negadījumos gājis bojā 91 cilvēks un Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša vērtējumā satiksmes drošībā iestājusies stagnācija. Pēdējo desmit gadu laikā situācija uz ceļiem bija būtiski uzlabojusies, taču pagājušais gads un šis gads liecina par to, ka iestājusies "tāda kā stagnācija", jo apdraudēts Eiropā uzstādītais mērķis, proti, līdz 2020.gadam Latvijā reģistrēts par 50% mazāk bojāgājušo un smagi cietušo negadījumos, salīdzinot ar 2010.gadu, otrdien norādīja Krapsis.
Satiksmes negadījumu ar letālām sekām vai smagi ievainotajiem skaits sarūk. Desmit gadu griezumā satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies, bet smagas traumas guvušo, salīdzinot ar 2007. gadu, ir par 20% mazāk. Lai arī situācija uzlabojas, ir tālu līdz tam, lai par satiksmi atbildīgās institūcijas varētu ieslīgt pašapmierinātībā – tā saka VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadītājs Jānis Lange. Par situāciju uz ceļiem atbildība nesama ne vien LVC, Valsts policijai, Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), bet katram no mums – satiksmes dalībniekiem, kuri iziet uz ielas kājām, braucot ar velosipēdu, auto vai ko citu. Un bieži vien inteliģentas tehnoloģijas, kuru mērķis ir palīdzēt droši aizbraukt līdz galam, brīnumus neizdara, jo pats autovadītājs nav gana možs un prātīgs.
Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad <a href="https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/kocenu-novada-divi-cilveki-gajusi-boja-tris-guvusi-traumas-14199931"?vieglā automašīna sadūrās ar alni, aģentūrai LETA atzina VAS Latvijas valsts ceļi pārstāvji. Pēc Latvijas valsts ceļu pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.
Februāra izskaņā kāds pāris ar automašīnu Audi Q7 Jēkabpils rajonā mēģināja bēgt no policijas un vēlāk likumsargiem noliedza, ka būtu bēguši. Jāpiebilst, ka netrafarētā policijas ekipāža uz šosejas šai automašīnai fiksēja ātrumu 123 km/h vietā, kur atļauts braukt ar 90 km/h, savukārt fotoradars vēlāk fiksēja vēl lielāku ātruma pārsniegšanu - vietā, kur drīkst braukt ar 70 km/h, spēkrats traucās ar 151 km/h, portāls Diena.lv uzzināja no Valsts policijas.
Valsts kontrole (VK) revīzijā ceļu satiksmes drošības jomā atklājusi virkni nepilnību, kas neļauj straujāk samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un smagi cietušo cilvēku skaitu. Trūkst precīzas informācijas par negadījumiem, mērķtiecīgākas tā saukto melno punktu likvidācijas, kampaņu analīzes un pietiekamas satiksmes dalībnieku kontroles. Atbildīgās iestādes to nenoliedz, bet norāda jau uz paveiktajiem darbiem.
