Lai pievērstu valdības un atbildīgo iestāžu uzmanību nepieciešamībai remontēt Rīgas pili, bijušie Valsts prezidenti izmantojuši dažādas viltības, atklāj LNT cikla Latvijas faili filma Varas rezidence - Rīgas pils.Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā 1993.-1999.gadā Rīgas pilī vēl tika rīkoti kultūras pasākumi, taču greznās zāles sāka kļūt bīstamas.
Varbūt mums kaut ko tādu vajadzēja, lai sabiedrība sāktu interesēties, kas ar pili vispār notiek, gadu pēc ugunsgrēka teica viens no lielākajiem Rīgas pils zinātājiem arhitekts Pēteris Blūms. Pirms trim gadiem, 2013. gada 20. jūnija vakarā, Rīgu strauji aplidoja baisa ziņa: pils deg! Tobrīd šis ugunsgrēks dienā, kad jaunievēlētās Rīgas domes deputāti pārliecinoši nobalsoja, ka Rīgas mēra krēslā paliek Nils Ušakovs – tikai ne vairs tas Ušakovs, kurš par mēru kļuva 2009.
Kamēr Rīgas pils zālājs, kurā kāds dārznieks nesen izpļāva svastiku, atzīts par tam nepiemērotu vietu, daudzviet Latvijā šī zīme joprojām redzama kā tautas mantojuma sastāvdaļa, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Par to, kā laikmetīgi izstāstīt vēsturi, domājot par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanos Rīgas pilī, trešdienas, 8. aprīļa laikrakstā Dienā Undīne Adamaite iztaujā šī muzeja direktora vietnieci zinātniskajā darbā Irinu Zeibārti.
Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pamatekspozīcijas izveide pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā. "Nav nelaimes bez veiksmes. Ja nebūtu ugunsgrēka pilī, mēs pils restaurācijas sākumā dabūtu vairākus gadus iziet ārā un vairākus gadus dzīvotu bez ekspozīcijas," saka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.
Rīgas pils 360 grādu virtuālo ekskursiju, kas tiks izvietota president.lv tīmekļa vietnē sadaļā par Rīgas pili, par 7574 eiro izstrādās un tehniski nodrošinās pilnsabiedrība Freš grupa, liecina Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā publicētais lēmums.
Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.
Rīgas pils atjaunošanas padome lēmusi, ka Rīgas pils Baltajā zālē ir paredzēts noturēt augsta līmeņa reprezentablos pasākumus, tādēļ Valsts prezidenta kanceleja par 99 166 eiro iegādājusies flīģeli, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Rīgas pils daļa, kurā jāatrodas Valsts prezidenta rezidencei, pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā tika nodota jau pērnā gada nogalē - 18. decembrī, un jau no 29. decembra to varēja pārņemt Valsts prezidenta kanceleja. Ir marta vidus, bet aktīvas darbības, lai atbrīvotu Melngalvju namu un pārceltos uz pili, nenotiek.
Valsts prezidenta kanceleja no nākamā gada sākuma pakāpeniski sāks pārcelties no pagaidu mītnes vietas Melngalvju namā uz rekonstruēto Rīgas pili, lai pavasarī pilnībā sāktu darbu pils telpās.