Katrs piektais jeb 21,1% Igaunijas iedzīvotāju 2013.gadā dzīvoja relatīvā nabadzībā, bet 8% - pilnīgā nabadzībā, liecina Igaunijas Statistikas biroja apkopotie dati.
Plānotā minimālās algas palielināšana līdz 360 eiro ir viens no soļiem nabadzības mazināšanā, norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas izpilddirektore Irēna Ļeoņenko.
Valdības mērķis savas darbības laikā ir samazināt nabadzības riska indeksu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem 2017.gadā līdz 30%, paredz valdības deklarācijā, ko koalīcijas partneri parakstīja trešdien.
Neskatoties uz spēcīgo ekonomiku, 13 miljonus Vācijas iedzīvotāju apdraud nabadzības risks, liecina oficiālie statistikas dati.Par nabadzības riskam pakļautiem uzskatāmi tie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir zem 60% no vidējā ienākumu līmeņa valstī.Balstoties uz 2013.gada datiem, nabadzības un sociālās atstumtības risks apdraud 16,1% Vācijas iedzīvotāju.
Vairāk nekā 82 miljoniem Ķīnas iedzīvotāju jāiztiek ar nepilnu dolāru (0,79 eiro) dienā. Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs notikušo ekonomisko izaugsmi, Ķīnas mazturīgo ienākumi gadā nepārsniedz 2300 juaņas (296 eiro).
Vairāk nekā 2,2 miljardi no aptuveni 7,25 miljardiem pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.
Šobrīd Latvijā sociālās iemaksas savai pensijai no minimālās algas veic 34% strādājošo. Tā kā pensijas apmērs ir tikai 40% no vidējās darba algas darba mūža laikā, tad pēc desmit vai divdesmit gadiem, kad šie cilvēki pensionēsies, Latvijai jārēķinās ar ļoti lielu nabadzīgu cilvēku grupu, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Polijā nabadzībā dzīvo 1,4 miljoni bērnu, no kuriem vissmagāk klājas bērniem no lielām ģimenēm un mazpilsētām, atsaucoties uz oficiāliem datiem, vēsta Polijas Radio.
Krīzes novājinātās Itālijas iedzīvotājos aug neapmierinātība par taupības pasākumu slogu, un tūkstošiem itāļu pulcējas skaļos protestos, lai paustu dusmas pret valdošajiem politiķiem, Briseles varu un Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu eiro.Masveida demonstrācijas aizsākās gandrīz pirms divām nedēļām un pamatīgi satraukušas Itālijas prezidentu Džordžo Napolitāno.
Arodbiedrību prasības atjaunot pirmskrīzes līmeņa algas nav īsti atbalstāmas, jo pirmskrīzes algas nebija ilgtspējīgas, šorīt telekompānijā LNT skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (V).
"Es nekautrētos paaugstināt diezgan krasi nekustamā īpašuma nodokli, pat ja šis solis daļai iedzīvotāju liktu mainīt dzīvesvietu. Labāk, lai ir nodokļu sistēma, kura liek cilvēkiem pārcelties no Jūrmalas uz Mārupi, nekā sistēma, kura ar tai šobrīd piemītošo nesabalansētību starp ienākumu un īpašuma nodokļiem, kavē ekonomikas attīstību un veicina cilvēku aizbraukšanu no Latvijas vispār," par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā portālam Diena.lv komentēja DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Krīzes laikā sociālās drošības tīkls bijis atbilstošs un labi mērķēts, secināts Pasaules Bankas zinātniskajā pētījumā Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?.