Otrdien aprit četri gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, izraisot lielāko militāro konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un diktatora Vladimira Putina sarīkotās asinspirts beigas joprojām nav saskatāmas.
Ukrainas turpmākais liktenis ir eksistenciāli svarīgs visiem Austrumeiropas sabiedrotajiem, turklāt vienlaikus ir sajūta, ka esam par vienu solīti tuvāk potenciālai varas maiņai Krievijā, aģentūrai LETA atzina pašreizējais domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors Artis Pabriks, kurš Krievijas iebrukuma sākumā bija Latvijas aizsardzības ministrs.
Ņemot vērā sarunu gaitu un atbalsta jautājumu, karš Ukrainā varētu turpināties visu šo gadu, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris un diplomāts Juris Maklakovs.
Naktī uz svētdienu Ļvivā, Ukrainas rietumos, notikušie sprādzieni, kuros dzīvību zaudēja policiste un 25 cilvēki tika ievainoti, plānoti ar platformas "Telegram" palīdzību, un tos organizēja Krievija, svētdienas vakara videouzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien intervijā ziņu aģentūrai AFP atklājis, ka Ukrainas armija pretuzbrukumā dienvidos atbrīvojusi 300 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.
Krievijas armijas ģenerālis Romāns Demurčijevs privātā sarakstē ar saviem tuviniekiem un armijas biedriem lielījies ar gūstā nonākušo Ukrainas karavīru spīdzināšanu un slepkavošanu, vēsta pētnieciskās žurnālistikas projekti "Shemi" un "Sistema", kas ieguvuši sarakstes arhīvu.
Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 128 droniem, un 107 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija karam Ukrainā savervējusi vairāk nekā 1000 kenijiešu, un vairums no viņiem ar viltu piespiesti parakstīt militāros kontraktus, teikts izlūkdienesta un likumsargu ziņojumā, kas prezentēts Kenijas parlamentā.