Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 25. aprīlis
Līksma, Bārbala

IKP

Ir labi, bet var un vajag vēl labāk

Precizētais IKP pieaugums 2. ceturksnī ir izrādījies par 0,1 procentpunktu mazāks nekā sākotnējā vērtējumā jeb 4%. Tas ir krietni mazāk nekā Igaunijā, kurš šis rādītājs bija 5,7%. Taču sezonāli izlīdzinātais pieaugums gada griezumā abās valstīs bijis krietni līdzīgāks, attiecīgi 4,8% un 5,2%. Acīmredzot valstisko svētku atzīmēšana maijā un vasaras saulgriežu prieki IKP pieauguma izteiksmē mums ir maksājuši ļoti dārgi!

IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 4,8% gada laikā

Šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, vērtējot salīdzināmajās cenās.

Provizoriskās aplēses: IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 3,9%

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma aplēses liecina, ka 2017.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 3,9% gan pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem, gan pēc neizlīdzinātiem datiem.

IKP pieaugumam paātrinoties, augs cenas

Straujo gada inflācijas kāpumu no nulles augustā līdz 3,4% februārī noteica tendenču maiņa pasaules izejvielu tirgū. Tās ietekme jau sāk apsīkt, arī gada inflācijas līkne "paklausīgi" izlīdzinās, gada otrajā pusē tā varētu pakāpeniski pazemināties. Taču ar laiku kļūs jūtamāki iekšējie faktori, kas veicina inflāciju, pirmkārt, algu kāpums. Uzņēmumiem ir ar to jārēķinās, tam jāgatavojas, pielāgojot savus biznesa plānus, nelolojot ilūzijas par politiski nereālām alternatīvām, piemēram, masveida darbinieku ievešanu.

2016. gads – ne tik slikti kā bija domāts

Precizētie IKP dati ir atnesuši krietnu devu pārsteigumu, jo liecina par labāku ekonomikas veikumu, nekā vēl nesen uzrādīja ātrais novērtējums. Rezultātā 2016. gadā iekšzemes kopprodukts ir kāpis par 2%. Galvenais izaugsmes virzītājs bija mājsaimniecību patēriņš, kas pērn pieauga par 3%. Valdības galapatēriņš pieauga par 3%, bet lielākais šķērslis bija kritums investīcijās par 11%. Gads eksportā iesākās grūti, bet uz gada beigām situācija uzlabojās. Rezultātā eksports pērn ir audzis par 4% - preču eksports par 2%, pakalpojumu eksports par 4%.

Latvijas ekonomika sēž nevis uz ES fondu adatas, bet uz kreditēšanas cikla atsperes

Ekonomikas pieaugums 4. ceturksnī paātrinājās līdz 2,6% gada griezumā iepretim 0,5% ceturksni iepriekš, palielinot gada kopējo plusu līdz apaļam divniekam. Mūsdienās šādas atzīmes gandrīz vairs neliek, taču pilsētu folklorā šis skaitlis joprojām apzīmē bēdīgu sniegumu. Tas nav slikts rādītājs uz Eiropas kopējā fona, taču neatbilst ne mūsu potenciālam, ne vajadzīgajam ātrumam, ievērojot Latvijas kā dzīvesvietas pagaidām vēl nepietiekamo konkurētspēju.

Ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem

Šī gada pirmā makroekonomikas ziņa ir diezgan "karsta". Inflācija aug! Varētu arī teikt, ka neaug, jo cenu kāpums janvārī pret decembri bija gadu mijai pat ļoti neliels jeb 0,1%. Taču decembrī mēneša inflācija bija lielākā kopš 2007. gada, tādējādi palielinot gada inflāciju no 1,3% līdz 2,2%. Starplaikā decembrī cenas bija vai nu samazinājušās, vai augušas nebūtiski. Savukārt janvārī gada inflāciju no 2,2% līdz 2,9% vēl palielināja t.s. bāzes efekts jeb cenu kritums pagājušā gada janvārī.

Vai ES fondi attaisnos uz tiem liktās cerības?

Signāli, ka ekonomikas apgriezieni palēninās, bija, tomēr trešā ceturkšņa dati ir pārsteidzoši negatīvi. Tā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP ir audzis par 0,2%, bet gada izteiksmē tas ir palielinājies vien par 0,3%. Protams, veikums starp nozarēm ir pietiekami atšķirīgs. Tomēr laikā, kad valda izaugsmi ierobežojoši apstākļi, izteikts kritums atsevišķās nozarēs būtiski pavelk uz leju arī kopējo rezultātu.

Rītdiena ir cita diena

Nav šaubu, ka Latvijas ekonomikā trešajā ceturksnī notikušo var saukt par lielu avāriju. IKP pieaugums ir gandrīz apstājies, sarūkot tikai līdz 0,3% gada griezumā un 0,2% ceturkšņa griezumā. Par laimi, ir skaidrs, ka tas neatspoguļo strukturālas problēmas, bet valsts finansēto un līdzfinansēto investīciju pārrāvumu šogad, par ko jau daudzkārt rakstīts.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide