Eksporta ģeogrāfijas paplašināšana pēdējos gados ir bijusi viena no Latvijas uzņēmumu prioritātēm, turklāt, kā rāda pieaugošie ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apmēri, šis process ir noritējis visai veiksmīgi.
Apstrādes rūpniecības statistikas dati un notiekošais ārvalstīs vedina domāt, ka ārējo tirgu konjunktūra šogad varētu pasliktināties. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes tempus un iedzīvotāju labklājību, taču ekspertu teiktais liecina, ka nopietnam pesimismam šobrīd nav pamata.
Šogad kopumā eksports pieaugs mēreni, jo izaugsmes tempi galvenajās tirdzniecības partnervalstīs 2019.gadā prognozējami nedaudz lēnāki nekā pirms gada, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.
Pasaules tautsaimniecības norises Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijušas labvēlīgas jau vairāk nekā divus gadus, ļaujot mūsu valsts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tikt pie aizvien jauniem pārdošanas rekordiem. Tas atspoguļojas arī valsts ārējās tirdzniecības statistikā. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis līdz jaunam vēsturiskajam rekordam, sasniedzot 12,34 miljardus eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Eksporta izaugsmes palēnināšanos pērn varēja novērot gan preču, gan pakalpojumu pusē. Gada pēdējais mēnesis uzrādīja vienu no vājākajiem sniegumiem visa gada garumā. Gan preču, gan pakalpojumu eksportā decembrī iezīmējās mīnusi salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš. Preču eksporta vērtība samazinājās par 1,3% (Centrālās statistikas pārvaldes dati), savukārt pakalpojumu eksports eiro izteiksmē saruka par 4,9% (Latvijas Bankas dati).
Latvijas uzņēmēji atbalstu eksporta pasākumiem uz Lielbritāniju saņems arī pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos par starptautiskās konkurētspējas veicināšanu.
Pēdējos mēnešos ārpus Latvijas arvien vairāk parādās signāli par globālās ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes tempu bremzēšanos, un to pakāpeniski sāk izjust arī uzņēmēji Latvijā.
Šogad deviņos mēnešos no Latvijas izvesti 123,69 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2017.gada deviņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Latvijas piena pārstrādātāji šogad turpina strādāt pie eksporta attīstības un sākuši realizēt produkciju divos jaunos tirgos - Mjanmā un Kambodžā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Eksports jau gadiem tiek uzskatīts par svarīgu Latvijas tautsaimniecības balstu, turklāt ekonomikas analītiķi norāda, ka tie uzņēmumi, kuri orientējas uz eksporta tirgiem, bieži vien ir spēcīgāki un ilgtspējīgāki nekā tie, kuri darbojas tikai mūsu valsts vietējā tirgū. Protams, ir arī izņēmumi – gan stabili, finansiāli veiksmīgi tikai un vienīgi Latvijas tirgū strādājoši uzņēmumi, gan vāji, grūtībās iestiguši eksportētāji, – tomēr kopējā tendence ir tāda, ka uzņēmumu orientēšanās uz ārvalstu tirgiem nāk par labu biznesa ilgtspējai.