Mīļie cilvēki, tikai nesakiet, ka Rīgas zooloģiskajā dārzā jau esat bijuši un visu redzējuši. Ziemas naktis šeit pārsteidz vienmēr. Šogad pasākums apmeklētājus gaida jau vienpadsmito reizi.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) portālu Diena.lv informē, ka ir saņemta informācija, ka 18.decembrī Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.
Ar laikraksta Diena un portāla Diena.lv starpniecību ceram atrast dzīvniekiem jaunas mājas. Kā katru nedēļu, publicējam fotoattēlus ar dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši patversmē, bet ļoti gribētu atrast sev gādīgus saimniekus. Aplūko bildes galerijā - ja nu kāda ķepaiņa bilde tevi uzrunā un pavisam drīz tiksi pie jauna drauga?
Pēcpusdienā pelēki tumšās un smagās debesis Baldones apkārtnē gandrīz pa zemi velkas, tikko nolijis decembrim neraksturīgs silts lietus – nu galīgi nav īstais laiks, lai brauktu ciemos uz lauku saimniecību. Nolliņu saimniece Aiga Ozoliņa, sparīga simpātiska sieviete, izrādot savu saimniecību, ik pa brīdim kaut ko pakārto, kādu lopiņu noglāsta, kādu sabužina un kādam uzliek buču uz vaiga.
Šo stāstu varētu sākt iedvesmojoši, jo pirmo reizi vēsturē Rīgas pilī ciemojās suns. Caur gaiteņu anfilādēm viens otram pretī devās Valsts prezidents un dzīvespriecīgs suņuks uz trim kājām. Egils Levits noglaudīja sunim galvu un pasniedza dāvanu – rotaļu lāci. Taču es sākšu ne ar gaišo ziņu, ar citu. Šā gada pavasara pusē Latgalē, Stružānu ciemā, kādā šķūnī, sāpju pārņemts, kauca kucēns. Viņam bija sadragāta priekškāja. Abas epizodes saistītas savā starpā, jo runa tajā ir par vienkāršu lauku suni Badiju.
Gribas cerēt, ka šoreiz ziema un baltais sniegs mums neies secen. Taču nekādi nevarēsim mainīt to, ka ielas pilsētās tiks nežēlīgi kaisītas ar sāli. Tāpēc jādomā, kā ziemu pārcietīs mūsu četrkājainie draugi suņi, it īpaši tie, kuri dzīvo pilsētās. Noteikumi, lai suns ziemā justos labi, ir vienkārši, tos atkārtoju gadu no gada, taču no pieredzes zinu, ka saimnieki tos ne vienmēr ievēro.
Aijas Nuķes dzīvoklī īpašu mājīgumu telpām piešķir dzīvnieki. Pundurpūdelīte Nora, kurai tikai pieci mēneši, iet kā atspole. Šajās izdarībās neatpaliek Gerda – melna divus gadus veca Donas sfinksa šķirnes kaķenīte. Toties abas britu īsspalvainās kaķenes – māte un meita Gabīte un Patiņa – mūs ignorē, paslēpjoties guļamistabā.
ASV policisti Floridas štata Portsentlūsijas pilsētā, ierodoties uz kādu izsaukumu, ieraudzījuši neparastu skatu - automobili, kas neizprotamā kārtā atpakaļgaitā lēni griežas pa apli, lai gan šķiet, ka pie stūres neviens nesēž.
Alberts Čipuštanovs uz tikšanos savā darbavietā, veterinārajā klīnikā Iļģuciemā, atbrauc trijatā, viņam līdzi ir divi beļģu aitusuņi Kajs un Ričs. Kajam jau astoņi gadi, viņš ir prātīgs, līdzsvarota rakstura suns. Ričs, kas Kajam līdzīgs kā ūdenslāse, ir piecus mēnešus vecs, aktīvs, rotaļīgs, grib skriet un lēkt. Kajs ir sava saimnieka vizītkarte – skolots, paklausīgs suns –, bet Ričam vēl priekšā daudzi labas uzvedības mācības mēneši. Alberts Čipuštanovs ir veterinārārsts, dzīvnieku uzvedības problēmu – zoopsihiatrijas – speciālists.
Vairākas reizes esmu sastapusies ar maldīgiem priekšstatiem par to, ka servisa suņi pavadoņi, palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti veiksmīgi un jēgpilni iekļauties sabiedrībā, ir tādi kā nolemtie. Visu dzīvi viņi vadot tikai saitē, palīdzot vienīgajam savam cilvēkam.