Zviedrijas parlaments otrdien noraidījis premjerministra Stēfana Levēna mazākuma valdības piedāvāto budžeta projektu, izraisot valstī politisko krīzi, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.
Izskatot valdības atbildes vēstuli Saeimai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) automašīnām Rīgas reģionā, ministri otrdien vēl nebija gatavi atbalstīt priekšlikumu automašīnas iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem, nevis ārpakalpojumā.
Latvija jau ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) precizēto nākamā gada Latvijas valsts budžeta plānu, kas paredz gan ievērot fiskāli atbildīgu valsts budžetu, gan arī tautsaimniecības izaugsmi virs eirozonā vidējās izaugsmes, aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Valsts budžeta skatīšanas procesā Saeimā ir vairākas nezūdošas tradīcijas. Pirmā - samērā nekaitīga. Proti, tas nu ir brīdis, kad teju ikvienam deputātam ir ko teikt, kad pozīcija un opozīcija sacenšas, kurš kuru pārkliegs. "Melns!" - "Balts!" - "Nē, melns!" Šīs plenārsēdes neglābjami ievelkas, tomēr, atklāti sakot, cietēji ir vien paši politiķi un žurnālisti.
Kāda jēga valsts budžetu vairs skatīt Saeimā, ja tā pamatskaitļi tiek akceptēti valdībā un, kas vēl būtiskāk, - iziet īpaši stingru apstiprināšanas procedūru Eiropas Komisijā?! Šādu reakciju ne vienam vien izsaukusi ziņa par to, kādi būs galvenie nākamā gada valsts budžeta rādītāji un kā norisināsies to tālākā apstiprināšana.
Nākamajā gadā plānotais 51 miljona eiro piešķīrums Zemkopības ministrijai būs labs atbalsts lauksaimniekiem, tomēr vienlaikus tā ir minimālā summa, kas nodrošinās saimniecību pastāvēšanu, bet joprojām negarantēs konkurētspēju starp pārējām Eiropas valstīm, norāda lauksaimnieku organizāciju vadītāji.
Valdība sestdien piekrita par 15% samazināt valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai paredzēto finansējumu nākamajam gadam.
Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).
Valdība turpinās virzīties uz priekšu ar budžeta apstiprināšanu, meklējot arī risinājumus iespējamām kompensācijām pašvaldībām, sestdien pēc koalīciju partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pieprasa, lai 2015.gada valsts budžetā tiktu paredzēti iepriekš solītie 42 miljoni eiro, lai izpildītu Satiksmes ministrijas sagatavoto un Ministru kabinetā skatīto Autoceļu sakārtošanas programmu, norāda LCB vadītājs Andris Bērziņš.
Ar nākamā gada valsts budžetu daudzi noteikti nebūs apmierināti, jo gaidas vienmēr ir daudz lielākas par iespējām, tomēr galvenās prioritātes – veselība, drošība, zaudējumu kompensācija lauksaimniekiem – iespēju robežās ir nodrošinātas, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība).
Sagaidāms, ka valdība rīt apstiprinās nākamā gada budžeta plānu, lai to varētu iesniegt izvērtēšanai Eiropas Komisijā (EK). Šāda kārtība ir jāievēro visām jaunajām dalībvalstīm pirmajā gadā pēc pievienošanās eirozonai. Pēc tam kad tiks gūts EK atzinums, 10.decembrī budžeta projektu iesniegs Saeimā.Vislielākās domstarpības rada jautājums par minimālās algas paaugstināšanu un proporcijas maiņām Iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), piektdien, 21.