Latvijā 2016.gadā bija 95 300 bezdarbnieku, kas ir 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Kaut arī valsts ekonomika pagājušajā gadā izrādīja vēlmi atdzist, bezdarba līmenis Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot jaunu zemāko punktu kopš iepriekšējās desmitgades beigām. Tiesa, gada nogalē pozitīvā tendence aprāvās, un decembrī salīdzinājumā ar novembri bezdarbs Latvijā uzrādīja samērā pamanāmu pieaugumu, palielinoties par 0,4 procentpunktiem līdz 8,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Lai arī daudziem var šķist, ka bezdarbnieku rindas kļuvušas krietni kuplākas, ja vien nenotiek kādi pēkšņi liela mēroga ārēja rakstura satricinājumi, šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka darba ņēmējiem pozitīvās tendences varētu būt beigušās.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām šī gada pirmajos desmit mēnešos pagaidu sabiedriskā darba programmā iesaistīti 10 548 bezdarbnieki, izveidojot 2936 darbvietas. Iniciatīva pēc būtības ir tā sauktās simtlatnieku programmas pēctece, un vienu cilvēku par 150 eiro mēnesī nodarbina ne ilgāk kā četrus mēnešus. Pēc gada uz pagaidu darbvietu var pretendēt atkal. Rīgā, kur bezdarba līmenis ir 4,9%, izveidotas 300 vietas, savukārt Rēzeknē, kur rādītājs sasniedz 15,2% un ir augstākais lielo pilsētu vidū, izveidotas 100 vietas, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja otrdien atbalstīja 300 darba vietu izveidošanu algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem galvaspilsētā 2017.gadā. Arī šogad Rīgā tika izveidotas 300 šādas darba vietas, portāls Diena.lv uzzināja Rīgas domē.
Latvijā bezdarba līmenis šā gada 31. oktobrī bija 7,9%, kas ir mazāk par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā (8,6%), turklāt bezdarba līmeni Latvijā stipri paaugstina Latgales reģions, kurā bezdarba rādītājs ir trīs reizes augstāks nekā, piemēram, Pierīgas reģionā.
Lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem, pagarinās periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, paredz trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.
Bezdarbnieku pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā negaidīti samazinājies par 19 000, sasniedzot zemāko līmeni kopš 1973.gada novembra, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.
Latvijā šā gada septembrī bezdarba līmenis bija 9,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.
Septembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pirmo reizi kopš 2008.gada noslīdējis zem 8%. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka tas noslīdējis līdz 7,9%. Ja septembra sākumā NVA uzskaitē bija 75 664 bezdarbnieki, tad septembra beigās jau par 1307 bezdarbniekiem mazāk, proti 74 357 bezdarbnieki. Tādējādi reģistrētā bezdarba līmenis valstī mēneša laikā sarucis par 0,2% punktiem.
Gada pirmajos astoņos mēnešos ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu pastāvīgā darbā iekārtojās 2041 bezdarbnieks ar invaliditāti, liecina NVA apkopotā informācija.Līdz augusta beigām dalību NVA pasākumos kopumā sāka 7843 bezdarbnieki ar invaliditāti. Tā 2439 bezdarbnieki Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu laikā apmeklēja īsos kursus, seminārus un lekcijas, 1755 bezdarbnieki iesaistījās neformālajā izglītībā un profesionālajā apmācībā, 1192 bija nodarbināti algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, bet 271 bezdarbnieks - pasākumos noteiktām personu grupām, strādājot subsidētajās darbvietās.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn bijis piektais zemākais nodarbinātības pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.
Lai arī gada sākumā bezdarbs pakāpās līdz 10,3%, otrajā ceturksnī bija vērojams raksturīgs bezdarba sarukums, ko veicina sezonālo darbu pieejamība. Gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā noslīdēja līdz 9,5%, kas atbilst 94,5 tūkstošiem darba meklētāju. No šī pulka 40,3% jeb 38 tūkstoši darbu nespēja atrast vismaz gadu vai ilgāk.