Vācijas valdošā koalīcija paziņojusi, ka slēgs visus valstī darbojošos kodolreaktorus līdz 2022. gadam un samazinās elektroenerģijas patēriņu par 10% līdz 2020. gadam, ziņo Reuters.
Neskatoties uz pasaulē aizvien pieaugošo noskaņojumu pret kodolenerģiju, Krievija nav atcēlusi plānus tuvākajos gados iedarbināt pasaulē pirmo peldošo atomelektrostaciju (AES). Krievi uzskata, ka šādas AES lielākais pluss būtu mobilitāte, jo to būtu iespējams nogādāt arī valsts attālākajos nostūros, bet idejas pretinieki brīdina, ka peldošās elektrostacijas varētu tikt pakļautas pārāk plašiem draudiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ceturtdien Vīnē (Austrija) piedalīsies konferencē par Eiropas klimata un enerģijas politikas nākotni bez atomenerģijas.Vairāku Eiropas valstu ministri sniegs savu ieskatu par alternatīvās enerģijas attīstības iespējām, ilgtspējīgu saimniekošanu un Eiropas enerģētikas politiku bez kodolenerģijas.
Cilvēku uzticība kodolenerģijai ar laiku atjaunosies, vizītes laikā ASV pilsētā Čikāgā intervijā aģentūrai "Associated Press" (AP) teica Latvijas Valsts Prezidents Valdis Zatlers.1986.gadā pēc Černobiļas AES katastrofas Zatlers kā padomju armijas mediķis tika nosūtīts uz turieni, lai piedalītos glābšanas darbos, un pavadīja Černobiļas AES tuvumā vairākus mēnešus.
Traģiskie notikumi Japānā likuši ar jaunu sparu uzplaiksnīt debatēm par kodolenerģijas drošību un pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Daudz lielāku ievērību šis jautājums būtu pelnījis arī Latvijā - gan zemā elektroenerģijas pašnodrošinājuma (35,9%) dēļ, gan augstās atkarības no tradicionālo resursu importa (28% dabasgāzes importa no Krievijas, 2,4% elektroenerģijas no Krievijas un 0,8% no Lietuvas un Igaunijas, 16,3% naftas no NVS un 14,7% naftas produktu no citām valstīm, 0,1% ogļu resursu importa no NVS un 1,8% ogļu importa no pārējās pasaules) dēļ, kas rada arī ekonomiskas un politiskas grūtības un kavē vietējo resursu izmantošanu.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) informējusi Japānu, ka kādā ciematā netālu no avarējušās Fukušimas atomelektrostacijas konstatētais radiācijas līmenis pārsniedz pieļaujamo normu.
Secinājumi un mācības no Japānas traģiskajiem notikumiem atomenerģētikā jāizdara arī Latvijai, taču attieksme pret plānoto Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu paliek nemainīga un Latvija turpina tajā piedalīties, kā tas plānots jau iepriekš. Par šādu Latvijas nostāju Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) preses sekretāre Līga Krapāne.
Japānas kodolkrīze likusi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm aizdomāties par atomenerģijas nākotni kontinentā un diskutēt, vai tās sniegtais labums attaisno milzīgo risku, ko tā nes līdzi. ES enerģētikas ministri otrdien sanāca uz ārkārtas sēdi, lai spriestu par to, vai kādudien bloka valstis varēs pilnībā atteikties no kodolenerģijas. Vācijas un Šveices valdības šonedēļ paziņoja, ka pārskatīs iepriekš pieņemtos plānus, ko darīt ar valstī esošajām atomelektrostacijām (AES).
Varētu mēģināt slēpt kādu niecīgu incidentu, bet patlaban tas ir pilnīgi neiedomājami, ka Japānas valdība varētu ko slēpt, uzsvēra enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, runājot par nesenajiem notikumiem Japānā.