Kristiešu nozīmīgākie svētki jeb Lieldienas saistās
ne tikai ar Jēzus augšāmcelšanās svinēšanu, olu
krāsošanu un šūpolēm, bet arī kādu būtisku ģeogrāfisku
atklājumu – 1722. gada Lieldienu svētdienā holandiešu
jūrasbraucēja Jākoba Rogevēna apkalpe Klusā okeāna
dienvidaustrumos, reģionā, kas tolaik tika uzskatīts par
pilnīgi neapdzīvotu, pamanīja kartēs neiezīmētu salu.
Liels bija jūrnieku pārsteigums, kad, izcēlušies krastā, viņi
sastapa ne tikai iezemiešus, bet arī prāvās, no akmens
veidotās statujas jeb moai.
Atskaites punkts ir viena cilvēka žests, viena cilvēka redzējums. Franču režisors Stefāns Demustjē stāsta par savu filmu Lielā arka, kura ir skatāma Latvijas kinoteātros
Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos
radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona
valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas,
kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu.
Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst
par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas
cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas.
Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam
nepieciešamas minētās tehnoloģijas?
"Lai mēs nezaudētu senās elegances saknes, kas dzīvo Rīgā līdzās ar jūgendstilu un arhitektūru, to trauslo
eleganci," savu Rīgas modes kodu atklāj Asnāte Smeltere – unikāla personība Latvijas modes pasaulē