Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Finanses

Prognozē nelielu inflāciju © DIENA

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Krītam aizvien dziļāk? © DIENA

Koronavīrusa nedienas turpina vajāt Latvijas tautsaimniecību, tomēr ne tādā mērā, lai ļautos milzīgam pesimismam. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais aprēķins liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī mūsu valsts ekonomika ir piedzīvojusi lielāku kritumu nekā pērn ceturtajā ceturksnī.

Banku sektorā riskanto prognožu laiks © DIENA

Covid-19 atnākšana ir mainījusi ekonomiskos nosacījumus, sagādājot problēmas arī banku sektoram. Galvenās iezīmes varētu būt visai līdzīgas bankām lielajās Rietumu ekonomikās un tepat Latvijā. No vienas puses, bankas piedzīvo naudas plūdus, kas saistīti ar ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, kura veicina noguldījumu apjomu pieaugumu, no otras puses, šo piesaistīto noguldījumu naudu patlaban ir grūtības izvērst daudzos lielos un kvalitatīvos aizdevumu projektos.

Priekšlaicīga pensiju līdzekļu izņemšana draud ar lielāku nabadzību © DIENA

Pensiju 2. līmenis un tā lietderība Latvijā aizvien bijusi diskutabla tēma, taču arī pie kaimiņiem nav savādāk. Piemēram, Igaunijā jau ilgāku laiku noritējusi diskusija par pensiju 2. līmeņa brīvprātīgumu, turklāt leģitīmas kļuvušas ieceres šajā pensiju līmenī uzkrāto izņemt pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, protams, samaksājot atbilstošo nodokli. Eksperti Latvijā šādas ieceres neiesaka īstenot, pretējā gadījumā mūs valsts iedzīvotājiem vecumdienas varētu būt pat stipri skaudrākas, nekā varētu šķist patlaban.

Gan ekonomikai, gan akciju tirgiem © DIENA

Ekonomista Miltona Frīdmena pirms pusgadsimta paustā helikopteru naudas teorija, ka tautsaimniecības stimulēšanu varētu veicināt, mājsaimniecībām vienkārši uzdāvinot naudu, Covid-19 pandēmijas laikā kļuvusi par realitāti.

Bīstamais bitkoinu vilinājums © DIENA

Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos ieguldījumu drudzim.

Pasaulē var pieaugt inflācija © DIENA

Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.

ASV regulators izbeidz izmeklēšanu pret Danske Bank

ASV regulators izbeidzis izmeklēšanu pret Dānijas Danske Bank, un banka, visticamāk, nav pārkāpusi Savienoto Valstu sankcijas, kad tās Igaunijas filiāle apkalpoja transakcijas ar aizdomīgiem finanšu līdzekļiem vairāku miljardu eiro apmērā, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.

Bažas par cenu burbuli © DIENA

Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.

Ekonomikas atjaunošanu nedrīkst atlikt © DIENA

Katrs eiro, ko Latvija iemaksājusi Eiropas Savienības (ES) kopējā finansiālajā saimniecībā, mūsu valstij ir devis četrus eiro, un, lai arī tiek pieļauts, ka nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā, kas plānots no 2021. līdz 2027. gadam, Latvijas ieguvums būs mazāks, ir skaidrs, ka arī turpmāk mūsu valsts no ES iegūst vairāk naudas nekā iemaksās kopējā "katlā". To apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Krāt iespējams, izmantojot dividendes © DIENA

Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.

Aizvien tuvu rekordiem © DIENA

Lai gan jau apmēram pusgadu pasaules ekonomika ierauta Covid-19 izraisītā ekonomikas krīzē, riskanto finanšu aktīvu, piemēram, akciju, cenas lielā daļā aktīvāko fondu tirgu, tajā skaitā Volstrītā, ir augstākas nekā pirms pandēmijas un turas tuvu saviem vēsturiskajiem rekordiem. Turklāt akciju cenas biržās kāpušas, neraugoties uz to, ka tās emitējošo uzņēmumu finanšu rādītāji ir pasliktinājušies.

Daudzi saskaras ar finanšu problēmām © DIENA

Neraugoties uz to, ka darba samaksas statistika, izaugsmes aspektā vērtējot, Latvijā ir pozitīva, citi dati liecina par kopējo ienākumu samazināšanos. Arī dažādas aptaujas rāda, ka lielai iedzīvotāju daļai ienākumi ir samazinājušies.

Ar zeltu un biržas milžiem © DIENA

Noslēdzoties gada trijiem ceturkšņiem, globālie finanšu tirgi piedzīvo ekonomikas krīzei neraksturīgu optimismu, daudziem finanšu aktīviem sasniedzot savu cenu maksimumu vai atrodoties tuvu tam. Eksperti to saista ar centrālo banku stimulējošo finanšu politiku, kas liek obligāciju cenām celties un ienesīgumam kristies, tādējādi tirgus dalībniekus vedinot ieguldīt riskantākos finanšu aktīvos.

Gaida peļņas kritumu © DIENA

Covid-19 izplatība pasaulē nesusi kardinālas pārmaiņas lielo, biržās kotēto uzņēmumu finanšu rādītājos. Iepriekšējos gados kompānijām izdevās demonstrēt peļņas pieaugumu vai vismaz publicēt datus, kas pārspēj analītiķu prognozes, savukārt, runājot par šā gada iepriekšējo ceturksni, tiek sagaidīts visai ievērojams peļņas apjomu samazinājums. Tā kā atskaišu publicēšanas brīdis vēl tikai ir priekšā, pagaidām nevar spriest, cik lielā mērā kompānijas kopumā būs apsteigušas ekspertu prognozes, vai arī būs noticis tieši pretējais.