Finanses / Diena / Finanses / Diena

Cenas skaita rudenī

ASV un eirozonā ziņām par patēriņa cenu izmaiņām rūpīgi seko tāpēc, ka šis ir starp ekonomikas rādītājiem, kas var jūtami ietekmēt centrālo banku lēmumus par monetāro politiku, kas savukārt ļoti interesē finanšu tirgus dalībniekus un galu galā arī daudzus naudas krājējus un aizņēmējus. Notikumi Latvijā ECB lēmumu pieņēmēju prātos daudz vietas neaizņem, šī politika tiek veidota eirozonai kopumā, no kura mūsu ekonomika veido vien ap piecsimto daļu.

Labvēlīgāka vide investīcijām © DIENA

Latvijas uzņēmēju aprindās nereti dzirdams, ka nodokļu sistēma mūsu valstī nav labvēlīga tam, lai rastos interese paplašināt savu darbību un veiktu jaunas investīcijas. Iespējams, tas ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc ekonomikas apjoma ziņā uz iedzīvotāju Latvija atpaliek, rēķinot pret vidējo Eiropas Savienībā. Tomēr, tā kā ekonomiskā izaugsme ir paātrinājusies un valdībai radusies lielāka fiskāla telpa dažādu reformu veikšanai, turklāt no reformu esamības ir atkarīgs tālāks progress tautsaimniecībā, ir veiktas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas, jau sākot ar nākamo gadu, veicinās gan Latvijas uzņēmējdarbības vides, gan arī komercsabiedrību finansiālā stāvokļa uzlabošanos.

FKTK: Bitcoin nav uzskatāms par oficiālu valūtu, tāpēc jāapzinās riski © DIENA (13)

"Nebūšu pārsteigts, ja drīz norēķinus klienti vēlēsies veikt ar Bitcoin vai citā kriptovalūtā," Dienai nesen, raksturojot to, kā virtuālās vides attīstība ietekmē juristu darbu, sacīja zvērināts advokāts, juridiskā biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs. Pagaidām finanšu sektora pārstāvji gan aicina būt piesardzīgiem, izvēloties virtuālo valūtu. Nesen portāls Diena.lv, atsaucoties uz The Guardian, vēstīja – ASV ietekmīgās bankas JP Morgan vadītājs Džeimijs Daimons sacījis, ka viņš bez vilcināšanās atlaistu darbinieku, kurš investētu kriptovalūtā.

Palīdzēs legalizēt ieņēmumus © DIENA (2)

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viena no būtiskākajām mūsu valsts ekonomikas problēmām ir ēnu ekonomika. Tās esamība ne tikai traucē valsts un pašvaldību budžetu piepildīšanu, bet arī kropļo ekonomisko vidi, padarot legālu uzņēmējdarbību mazāk konkurētspējīgu.

Latvijas banku peļņa septiņos mēnešos - 197,9 miljoni eiro

Banku sektors kopumā 2017.gada pirmajos septiņos mēnešos darbojās ar peļņu 197,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Lētāku komisiju gaidās © DIENA

Jautājums par pensiju uzkrājumu pārvaldīšanu un ar to saistītajām komisijas maksām aizvien bijis aktuāls, iedzīvotāju viedoklim bieži vien esot ar visai negatīvu pieskaņu. Tomēr evolūcijas procesi skar arī finanšu nozari, līdz ar to pieejamais pensiju plānu skaits kļūst aizvien lielāks un, tos izvēloties, klientam palielinās iespēja arī variēt ar komisijas maksām.

Krāšanas kultūra attīstās lēni © DIENA (7)

Neskatoties uz to, ka, vērtējot kopumā, privātpersonu noguldījumi pēdējos gados ir strauji pieauguši, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai gandrīz nekādu uzkrājumu, kas viņu mājsaimniecības padara ļoti ievainojamas brīdī, ja pasaulē atkal sāksies kādi finansiāli satricinājumi. Tā kā mūsdienu globālā ekonomika dzīvo no viena "burbuļa" līdz nākamajam, lielāka vai mazāka mēroga krīzes pienākšana ir neizbēgama, kas savukārt nozīmē, ka finansiāla rakstura nepatikšanas nemetīs līkumu arī Latvijai.

Sit aizvien jaunus rekordus © DIENA

Labi peļņas rādītāji un pozitīvs makro pulss liek investoriem atvērt makus.

Gaida jaunu investīciju pieplūdumu © DIENA (1)

Nodokļu reformu pakete, kas guvusi apstiprinājumu gan valdībā, gan Saeimā, saņēmusi daudz kritikas, tomēr, kā norāda ekonomisti, ir saglabātas arī valsts ekonomisko izaugsmi veicinošas lietas. Viena no tām ir nulles procentu likme uzņēmumos reinvestētajai peļņai, saistībā ar ko šķēpu laušana sākās vēl deviņdesmito gadu beigās, kad Igaunijā šādu normu pieņēma, bet Latvijā ne.

Kad Latvija izkonkurē Šveici, Luksemburgu, Lihtenšteinu... © DIENA

Ar ko Latvija finanšu biznesam var būt labāka par valstīm, kas tradicionāli specializējušās šajā jomā, un kā iespē- jams pelnīt miljonus pasaules lielajās biržās – Romāna Meļņika saruna ar Krievijas izcelsmes investīciju ekspertu Denisu Pospelovu.

ASV Federālā rezervju sistēma nemaina bāzes procentlikmi (3)

ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja sanāksmē trešdien nolēma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu.

Eiropas akciju tirgiem paredz izaugsmi © DIENA (1)

Globālās ekonomikas konjunktūra, kuras svaru kausi pēdējos ceturkšņos nosvērušies par labu straujākai Eiropas ekonomikas attīstībai un līdz ar to arī kompāniju peļņas pieaugumam, liek izvirzīt viedokli par to, ka tieši šis reģions kļūs par ienesīgāko uz pasaules investīciju kartes.

Gaida uz procentu likmju izmaiņām © DIENA (2)

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs kapitāla tirgus attīstību, līdz ar to arī pensiju fondu ienesīgumu, ir centrālo banku noteiktās procentu likmes.

Modernās tehnoloģijas mudina tradīcijām bagāto finanšu jomu mainīties (1)

Pēdējā laikā situāciju finanšu jomā Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, raksturo tas, ka parādās jaunas finanšu pakalpojumu alternatīvas. Tās mēdz gan konkurēt ar ierastajiem banku sektora pakalpojumiem, gan arī papildina tradicionālo banku nozares sniegumu.

"Jāspēj adekvāti novērtēt, vai jaunradītais produkts būs pieprasīts globālā mērogā. Tas ne vienmēr izdodas. Tikai Baltijas mērogs nav iespējams, jo, ja riska kapitālists vēlas 500% atdevi, tad viņam pie ieguldījumiem 200 000 eiro pēc pieciem gadiem uzņēmums jāpārdod par desmit miljoniem eiro. Parādiet man, kas Baltijā ir spējīgs nopirkt jaunuzņēmumu par 10 miljoniem eiro. Tas nav iespējams, tāpēc jāorientējas uz pasaules vai vismaz Eiropas mērogu," intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Proks Capital vadītājs Andrejs Prohorovs.

Brīdī, kad viena virtuālās valūtas bitkoina (bitcoin) tirgus vērtība ir tāda pati kā divām Trojas uncēm zelta, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai ieilgušais investēšanas bums sasniedzis savu apogeju.

Strauji augošā inflācija, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas eirozonas ekonomiskā parādība, ik pa laikam likusi uzdot jautājumu, vai Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas pasākumi būs jānoslēdz pirms noteiktā termiņa šā gada beigās.

Latvijas mājsaimniecību kopējais finanšu aktīvu apjoms turpina augt, pēdējo desmit gadu laikā tas gandrīz divkāršojies, 2016. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedzot 9,5 miljardus eiro. Lielāko daļu no mājsaimniecību finanšu aktīviem veido naudas līdzekļi kontos vai banku depozītos, kas šobrīd – zemo procentu likmju laikā – praktiski neko nepelna.

Civinity veiks obligāciju emisiju

Uzņēmums AS Civinity, mājokļu un komerciālo ēku apsaimniekošanas uzņēmumu pārvaldītājs Baltijas valstīs, izplatīs obligācijas līdz 10 miljonu eiro vērtībā. Pirmajā posmā AS Civinity publiski piedāvās obligāciju emisiju līdz piecu miljonu eiro vērtībā. Uzņēmumu grupas plānos ir turpmāka paplašināšanās un tirgus pozīciju nostiprināšana, portālu Diena.lv informēja uzņēmumā. Tāpat uzņēmums informē, ka pērn strādājis ar 53% apgrozījuma pieaugumu un 57% peļņas pieaugumu.

Finanšu sektora un patēriņa ekonomikas krahs pagājušās desmitgades izskaņā licis globālajai tautsaimniecībai piedzīvot lielākos satricinājumus kopš 1929. gada krīzes un tai sekojošās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados.

Šodien

Finanses