Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Jocīgas diētas cilvēkiem un sportistiem © DIENA (1)

Lai arī kas tu būtu – sportists vai dīvāna eksperts, kurš sporta pasākumus ar aliņu rokās vēro no dīvāna, iespējams, būsi pamanījis – tur, kur ir sports, ir arī uzturs. Un tur, kur ir uzturs, Covid-19 ātrumā vairojas viedokļi – ēd tā, neēd šitā, sāc ēst šo, izslēdz to. Brīžiem ir tik apnicīgi, ka gribas vienkārši demonstratīvi apēst ar cukuru apbērtu baltmaizi, kurai virsū uzlikta trekna desa, Cielaviņas gabalu, divus hamburgerus un tam visam uzdzert šņabi. Sporta zinātnieki un uztura speciālisti ir vienisprātis – lai arī, gatavojoties sacensībām, ēdienkarte mēdz būt visnotaļ specifiska, kopumā jāēd sabalansēti, neizslēdzot no uztura nevienu pašu uzturvielu. Visas uzturvielas – ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki – ir vienlīdzīgas, un kāda nav vienlīdzīgāka par citām.

Tagad tikai atmiņās. Sporta pilij – 50 © DIENA (3)

Rīgas Sporta pils savulaik bija kulta vieta. Tur dzima neskaitāmas sporta zvaigznes, un pasaule pirmo reizi iepazina hokeju ar četriem uzbrucēju virknējumiem. Tur grozījās sabiedrības krējums, un savu no ārzemēm iegūto tam laikam ekskluzīvo preci realizēja apķērīgākie sportisti. Tika izcīnītas spilgtas uzvaras un piedzīvotas rūgtas sakāves. 15. aprīlī Sporta pils svinētu savu piecdesmito jubileju.

Diena, kad sports apstājās © DIENA (1)

Reaģējot uz koronavīrusa Covid-19 izraisītās pandēmijas pasludināšanu, marta vidū gandrīz visiem pasaules sporta notikumiem tika norauts stopkrāns. Iepriekš vēsturē pieredzēti gadījumi, kad slimības epidēmiju, dabas untumu, starptautisku bruņotu konfliktu, teroraktu, politisku, ekonomisku un pat reliģisku iemeslu dēļ tiek atceltas nozīmīgas sacensības, tomēr tik vērienīgu un ģeogrāfiski plašu sporta dzīves apstāšanos līdz šim spējuši izraisīt vien pasaules kari.

Platiem soļiem tuvojas velosezona © DIENA (1)

Tā kā Latvijā un citviet Eiropā ziema tā arī neatnāca, daudzi velosezonu nemaz nenoslēdza. Tomēr lielākā daļa parasti to atklāj tieši aprīļa vai maija mēnesī, bet šobrīd veloveikalos un internetā ir tik plaša izvēle, ka grūti izlemt, kādu un cik dārgu braucmrīku ņemt.

Zelta rokas un sirds © DIENA (1)

Statistika nav pieejama, bet, 53 dzīves gadus veltot sporta ārsta profesijai, Jānis Kvēps varētu būt rekordists. Spēris sānsoli futbola virzienā, tomēr lauvas tiesu – piecus gadu desmitus – Jānis bija uzticīgs hokejam. Vienmēr atsaucīgs un izpalīdzīgs, neapstrīdams profesionālis savā jomā, tāpēc cienīts sportistu, treneru, kolēģu un pārējo laikabiedru vidū. Saņēmis Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu. Sirdscilvēks Jānis Kvēps 79. dzīves gadā devās mūžībā.

Pulsa frekvence © DIENA

Viens no plašāk izmantotajiem rādītājiem sporta slodzes intensitātes novērtēšanā ir pulsa frekvence. To savu treniņu kontrolē izmanto gan profesionāli atlēti, gan iesācēji un vienkārši fizisko aktivitāšu piekritēji. Lielā mērā tas iespējams, pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai pēdējās desmitgadēs, – vārds "pulsometrs" vairs nav pazīstams tikai medicīniskā kontekstā vai kā dārga iekārta augstas klases sportistu vajadzībām. Pulsa frekvences nepārtraukta mērīšana sporta slodžu laikā ir iespējama arī samērā lētās un vienkāršās ierīcēs. Tās ir ērti lietojamas, mobilas, triecienizturīgas, ūdensdrošas utt. Tātad piemērotas pat ļoti ekstremāliem apstākļiem, kādi nereti sportā tiek piedzīvoti.

Sporta vēsture Dienā: Marts © DIENA

Tajos tālajos laikos, kad ziema vēl bija ziema, marts bija tas mēnesis, kad slidas kar vadzī un sāk lēnām iesildīties vasaras sporta veidiem, lai gan uz ezeriem ledus reizēm turējās līdz aprīļa vidum. Olimpisko spēļu gados martā parasti notika ziemas olimpiādes rezultātu izvērtēšana un gatavošanās vasaras spēlēm, – tā bija tajos tālajos laikos, kad vasaras un ziemas olimpiskās spēles vēl rīkoja vienā gadā.

Formula 1 kārtējo reizi ir ievērojamu pārmaiņu priekšā – 2021. gadā mēs beidzot ieraudzīsim čempionātu un mašīnu, kas būs īpašnieku Liberty Media lolojums, jo pašlaik arvien dzīvojam post-Eklstona ērā, – joprojām darbojas iepriekšējie likumi un noslēgtie līgumi. Tomēr vēl pirms jaunās ēras jāaizvada 2020. gads un jānoskaidro tā čempions. Pateicoties tam, ka tehniskajos noteikumos izmaiņu nav vispār (pēdējos gados ļoti rets gadījums), komandas turpinās no tās vietas, kur pabeidza iepriekšējo gadu, līdz ar to milzīgus pārsteigumus šogad gaidīt nevajadzētu. Bet nav arī vajadzības pēc pārsteigumiem, jo 2019. gada otrā puse izvērtās satriecoši aizraujoša – Mercedes, Ferrari un Red Bull cīnījās par uzvarām, bet vidus ešelona komandas, kā ierasts, šķīra desmitdaļas. Runājot par pilotiem, arī šeit aust jauna ēra – Makss Verstapens, Šarls Leklērs, Estebans Okons, Karloss Sainss pilotu tirgū kotējas augstu un jau ieguvuši ilgtermiņa līgumus vadošās komandās. Savukārt vecajai gvardei Luisam Hamiltonam (35) un Sebastianam Fetelam (32) 2020. gads būs izšķiršanās sezona, jo abiem beidzas līgumsaistības attiecīgi ar Mercedes un Ferrari.

Iespējams, šodien kāds ar patīkamu nostalģiju atceras Latvijas futbola čempionātu divtūkstošo gadu sākumā, tomēr toreiz vadošo četrinieku ikviens spēja nosaukt jau martā, bet kārtā no četrām piecām spēlēm tikai vienā varēja saskatīt intrigu cīņā par uzvaru. Pārmaiņas, pavērsieni un attīstības virzienu maiņa raksturo futbola Virslīgas klubu dzīvi pēdējos piecos gados. Pavisam ierasta kļuvusi situācija, ka sezonu kādā klubā iesāk motivētu, taču ne pārāk meistarīgu jauniešu komanda, bet pabeidz rūdītu meistaru blice. Vai arī otrādi, jo gaidītā Eirokausu pasaka vienā nedēļā atduras pret Latvijas futbola līmeņa realitāti.

Sportista lielā karjera caurmērā ir tik īsa, ka ikdienas steigā pazūd vēlme veikt uzkrājumus vecumdienām, papildinot valsts sociālo budžetu, vai lasīt dokumentus – nedrīkst nokavēt dzīvi. Dzīvi nokavēt nevarot, bet Gordons Geko pārliecina: "Alkatība ir laba." Vidējais iedzīvotājs savus algas ienākumus šķiro "pirms nodokļiem" (bruto) un "uz rokas" (neto). Savukārt sporta ziņās periodiski izskan vaimanas, ka atsevišķiem sportistiem no izmaksātās algas ieņēmumu dienests esot paprasījis samaksāt nodokli, lai gan samaksai jau bija jābūt tai summai "uz rokas". Izrādās, izmaksātā nauda nemaz nav alga, bet gan, piemēram, rēķina apmaksa par pakalpojumu no reģistrēta saimnieciskās darbības veicēja.

Šodien