Sagaidot Latvijas kino vēsturē nebijušu jaunu darbu birumu, Nacionālā kino centra vadītāja un kinokritiķe Dita Rietuma (55) stāsta par sarežģīto mūsdienu skatītāja (ne)sasniedzamību un ierasto formulu maiņu kino nozarē.
Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas direktore Inta Korņējeva
par divriteņa izgudrošanu Latvijas skolās, daktera Bērziņa trūkumu un par
liktenīgo teikumu, kas nogalināja izglītības reformas.
Arhitekts Andris Kronbergs par mirdzumu Likteņdārza Saieta namā, par to,
kā veidojas izpratne par skaisto un neglīto, un vietām, kurām jāļauj atpūsties.
Topošās filmas Zeme, kas dzied scenārija līdzautors Dainis Īvāns par to, kā Rīgas Latviešu biedrības glābšana no bankrota izvērtās latviešu tautas tapšanā, cik filmu būtu pelnījusi pirmā atmoda, un par to, kas mūs gaida nākamgad.
Jēkabs Nīmanis (41) realizē savu ieceri papildināt
latviešu kora dziesmu nošu krātuvi ar iepriekš šādā veidā
vēl neizmēģinātām dziesmām – tās izskanēs koncertā
Citu dziesmu svētki 6. augustā Valmieras teātra festivāla
ietvaros.
Kaspars Roga par Prāta vētras vasaras koncerttūri Gads bez kalendāra, iekšējo konkurenci, komforta bīstamību un par to, ko var un ko nevar rādīt Vētrai.
Cilvēks, kurš ir pieredzējis karu, nevar no tā vienkārši atbrīvoties, uzsver ukraiņu
kinorežisors un scenārists Maksims Nakonečnijs (31). Savā jaunākajā filmā viņš
stāsta par kara šausmām un atzīst, ka vēlas to personificēt, lai atgādinātu par
mūs visus vienojošajām vērtībām.
Filozofs Artis Svece par to, kā varam runāt un domāt par karu, par pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, Krievijas identitātes problēmām un 9. maiju nākotnē
Izvairīšanās šobrīd kalpo kā sargājošs kupols, saka krievu mākslinieks Daniils Vjatkins. Aizbēdzis no Sanktpēterburgas, viņš radis patvērumu Rīgā, kur savos jaunākajos
darbos reflektē par karu un pieradumu pie tā, kas gluži kā tarakāns sāk iekārtoties
mūsu ikdienā uz palikšanu.
Šobrīd ir kliedzieni, šāvieni, sprādzieni un skumjas – saka ukraiņu režisore Katerina Gornostaja (33). Viņa vairs nespēj domāt par kino veidošanu un "mazās lietas", kas viņu dokumentālajā kino saistīja iepriekš, sev apkārt vairs neredz. "Ja vēlaties palīdzēt Ukrainai, lūdzu, klausieties ukraiņos un šīs valsts iedzīvotājos, nevis "labajā opozīcijā" no Krievijas," režisore vēl uzsver.
Ukraiņu pianists Arturs Ņikuļins (37) par bēgšanu no Maskavas taksometrā, šim brīdim aktuālo mūziku uz klusuma robežas un par to, ko domā publika Krievijā.
Mikroķirurgs
Olafs Libermanis par darbu
Ukrainā, par to, kāpēc
nolēmis iziet strēlnieku
ieroču apmācības kursu, un
to, kādā nozīmē Krievijai šis
karš kļuvis par tautas karu.
Kustības Twitter konvojs aizsācējs Reinis Pozņaks par to, kā nesajukt prātā, kādas automašīnas vajag ukraiņiem karā pret Krievijas okupantiem, un par aicinājumu neatslābt.