Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

SestDienas salons

Cena braukšanai ar muti © DIENA(56)

Politologs Ivars Ījabs par partijām ar pazeminātu sociālās atbildības līmeni, prezidenta radīto turbulenci un jauno nevienlīdzību sabiedrībā.

Visi smaida pretī © DIENA

Kā fiziski sajust Latviju, kur noķert iedvesmu un atrast savu īsto vietu – uz to var atbildēt Liene Zīlīte (37), Vilis Brūveris (36) un Nauris Zeltiņš (30), kuri, filmējot visdažādāko cilvēku stāstus reģionos, nonākuši pie atziņas, ka mums vislabākais ir būt

Bišķi bailīgi, bet interesanti © DIENA(4)

Muzikālais uzvedums Vilkam tāda dvēselīt’ un tās veidotāji Sējānu ģimene Latvijas simtgadē, kas notiek tieši vilku mēnesī, aicina aizdomāties, kurš īsti ir humānāks – vilks vai cilvēks? Jo viens nogalina, lai paēstu, bet otrs – vienkārši tāpat...

Skaistas dzīves kultivēšana © DIENA(1)

Valters Negribs (26) savai akadēmiskajai karjerai izvēlējies Latvijā neierastu virzienu – viņš Oksfordā studē sanskritu. Ar viņu var sarunāties gan par laimi un ciešanām, gan laika plānošanu, "moderno" jogu un to, kāpēc Senās Indijas prakse Rietumu pasaulē kļūst tikai arvien populārāka.

Zaļie cilvēciņi nenāks, bet... © DIENA(61)

Zviedrija nesen izpētījusi, ka konflikta gadījumā tā spētu aizstāvēt tikai vienu Zviedrijas reģionu vienu nedēļu, – stāstot par Krievijas atturēšanas iespējām Eiropā, cita starpā min politikas zinātņu doktors LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Toms Rostoks un piebilst, ka šāds iznākums ir loģiskas sekas ilgai pārliecībai, ka Baltijas jūras reģionā militāri konflikti vairs nevar notikt, tātad militāros izdevumus var samazināt.

Visiem pietiks! © DIENA(1)

Gaidu to brīdi, kad iestāsies rutīna un mēs domāsim par lietu risināšanu, dažas dienas pēc Nacionālās enciklopēdijas drukātā, Latvijai veltītā sējuma atvēršanas atzīstas vēsturnieks Nacionālās enciklopēdijas redakcijas vadītājs Valters Ščerbinskis un atklāj, ka darbs līdz sējuma laišanai klajā bijis aizraujošs, bet reizē arī pārāk stresains, lai tādā režīmā darbotos ikdienā. Nevienā grāmatnīcā sējums vairs nav nopērkams, Nacionālajā bibliotēkā tika izpirkts vienā rāvienā. Ščerbinskis mierina – novembra otrajā pusē būs papildtirāža.

Izaicinājums demokrātijas sistēmai © DIENA(22)

Palielinās autoritārisma risks, turpinoties šādai tendencei, – izvērtējot 13. Saeimas vēlēšanu statistiku, brīdina vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas rektors un vadošais pētnieks, asociētais profesors Gatis Krūmiņš un atgādina, ka pagājušā gadsimta 20. gados Latvijas Republikas pirmo Saeimu vēlēšanās piedalījās ap 80 procentiem vēlētāju. Tajā pašā laikā vēlēšanu rezultātus par sliktiem Krūmiņš nesauc, tikai iesaka ņemt vērā, ka eksperimentiem, kas gan garantētu ilgu politisko šovu, bet kavētu nepieciešamās reformas, Latvijai nav laika.

Kad nedzirdīgais sāk dzirdēt © DIENA(8)

Dzīvoju no viena režijas darba līdz otram, tas ir manas dzīves pulkstenis, – stāsta režisors Viesturs Kairišs. Pēdējos gados šis pulkstenis tikšķ īpaši strauji un dzirdami: filma Melānijas hronika, izrādes Uguns un nakts, Pērs Gints un Salome Nacionālajā teātrī, 28. septembrī Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis pirmizrāde, darbs pie "ļoti lielas filmas" pēc Gunara Janovska romāna Pilsēta pie upes, kuras darbība norisinās dramatiskā laikā: 1939.–1944. gadā. Vāgneram Kairišs ir pateicību parādā par operas un arī savas režisora būtības izpratni, un šo parādu viņš atdod ar procentiem.

Birokrātija ir vara nedarīt. Saruna ar Māri Gaili © DIENA(46)

"Latvijas birokrātijas tēvs" – ekspremjers Māris Gailis – atgādina, ka birokratizējas ne tikai valsts iestādes, bet arī sabiedriskās organizācijas, iesaka nedemonizēt partijas, samazināt procentu barjeru vēlēšanās un vēlas par kaimiņiem latviski runājošus ķīniešus.

Dziesmās iztulko emocijas © DIENA

Ir tādas dziesmas, kas galvu uz kādu brīdi pārvērš par vienas dziesmas radio. Pietiek tikai dzirdēt frāzi, pirmo takti, un jau zini – nebūs miera. Melodija un vārdi tevī dzīvos tik ilgi, līdz tur iemājos kaut kas cits vai iestāsies klusums. Var tikai pabrīnīties, kā kaut kas cita radīts var tā pārņemt.

Brīvmāksliniece Pocelujevkā © DIENA(1)

Starptautiski pieprasītajai klavesīnistei, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātei Ievai Salietei, ir divas dzīves. Kad viņa ir savos Eiropas koncertceļojumos, viņa kļūst par pilna laika mūziķi, savukārt, atgriežoties mājās Latgalē, ciemā ar jauki smieklīgo nosaukumu Pocelujevka, viņa ir pilna laika mamma.

Dzīvo emociju nekas neaizstās © DIENA(12)

Vienmēr jau žēl, ka tā tūre ir tik īsa, – nosaka Prāta vētras līderis Renārs Kaupers un piebilst, ka fotogrāfs Antons Korbeins viņu vērienu Skārda bungu tūres rīkošanā sauc par neprātu, jo normāli tādas skatuves konstrukcijas taisa simt koncertiem, nevis tikai dažiem. Bet Skārda bungu tūrē, kura pēc pirmajiem koncertiem Jelgavā jau tikusi nosaukta par labāko mūsu slavenākās grupas vēsturē, ir tikai pieci koncerti – pēdējais koncertšovs, saukts arī par Prāta vētras dziesmu svētkiem, notiks 17. augustā Mežaparka Lielajā estrādē. Prāta vētras mūziķiem tas būs viņu trešais Mežaparks.

Kauliņi var krist visādi © DIENA(30)

Simtgades vasara izdevusies tik lieliska, ka tādā laikā nemaz negribas domāt par to, kādu dāvanu Latvijai lielajā jubilejā pasniegs 13. Saeimas vēlētājs. Jo reitingu procenti un prognozes pagaidām neko spožu nerāda, nevar pat pilnīgi izslēgt iespēju, ka Latvijas simtgadi sagaidām ar pašu rokām austu prokremlisku koalīciju. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš nevar noslēpt, ka viņam, mērot un vērojot šos procesus, ir skumja sajūta. Tiesa, ne tik konkrēti nākamo vēlēšanu sakarā, cik tāpēc, ka Latvijā demokrātijas svārsts nestrādā, un tas radījis ieilgušu uzticēšanās krīzi, kam agri vai vēlu esot jāizlaužas sprādzienā. Raksturojot Latvijas politiskās elites kvalitāti, Kaktiņa intonācijā sadzirdu pat tādas kā Jāņa Skuteļa notis…

Degs, kamēr izdegs © DIENA(3)

Drausmīgs skats, bezpalīdzības sajūta – savus iespaidus, 1992. gadā ierodoties naktī vienā no ugunsgrēka vietām Slīterē, atceras Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts zoologs Vilnis Skuja. Slīteres rezervātā viņš sāka strādāt 1980. gadā, un kopš tā laika ir piedalījies vairāku meža un purva ugunsgrēku dzēšanā, ieskaitot minēto 1992. gada ugunsgrēku, kad izdega 3300 hektāru. Tas ir vismaz trīsreiz vairāk, nekā pašlaik deg Valdgales pagastā, bet Vilnis to komentē bez optimisma: vēl ir laiks… Kā arī atgādina, ka Slīteres ugunsgrēka seku un dabas atjaunošanās pētījumi palīdzējuši izgaisināt dažu labu mītu par to, kas būtu jādara mežos.

Neesam nekādi iznireļi! © DIENA(4)

Augusta sākumā savu darbību atjaunos Āgenskalna tirgus. Brāļi Mārtiņš un Kārlis Dambergi, kuru uzņēmums Kalnciema iela uzvarēja konkursā par nomas tiesību iegūšanu tajā, vēlas stāstu par tirgu vēsturiskajā paviljonā turpināt pēc iespējas ātrāk, lai atgādinātu apkaimes un visas Rīgas iedzīvotājiem – šeit ir un atkal būs tirgus. Tiesa, vienlaikus tirgus nomas tiesības nozīmē arī pienākumu atjaunot vēsturisko paviljonu.

Māras abi Staburagi © DIENA(1)

Rakstniece Māra Svīre (81) izdevusi vienu jaunu grāmatu un jau domā par nākamo, un stāsta gan par obligātajām dziesmām svētkos, gan māju nozīmi latvietim un būtisko, kas jāsaglabā atmiņās.

Mākoņcilvēks Pāvels © DIENA

Mākslinieks Pāvels Hafizovs (39) ir dzīvs apliecinājums slavenajai Koelju frāzei par pasauli, kas sadodas rokās sapņu piepildīšanai. Tagad viņš glezno mākoņus, ko pats sauc par savu kriptovalūtu.