Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Pasaule

Konkurences un nenoteiktības gads © DIENA

Pastāv dažādi un ļoti pretrunīgi viedokļi par šobrīd pasaulē notiekošajiem ģeopolitiskajiem procesiem, un tas ietekmē gan aizvadītā gada nozīmīgāko ģeopolitisko un ekonomisko notikumu novērtējumu, gan redzējumu par to, kas pasauli gaida jaunajā, 2023. gadā. Kādēļ tiek uzskatīts, ka globālā mērogā uz nezināmu laiku iestājies nenoteiktības periods, un kādas ir ticamākās prognozes par 2023. gadā gaidāmajām tendencēm?

Līderis, kas kļuva par simbolu © DIENA

Aizvadītā gada nozīmīgāko personu reitingus decembrī publiskoja uzreiz divi ietekmīgi plašsaziņas līdzekļi – žurnāls Time un izdevums Politico. Abi par cilvēku, kura darbība 2022. gadā atstājusi vislielāko ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu, politiskajiem procesiem utt. (Time gadījumā – visas pasaules, Politico – Eiropas mērogā), atzina Krievijas iebrukumam pakļautās Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Nav šaubu, ka viņš šos pagodinājumus tiešām ir pelnījis, lai gan, visticamāk, pats minētos titulus labprātāk apmainītu pret papildu palīdzību Ukrainai.

Nauda čemodānos un kauna traips © DIENA

Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā radījis jautājumus ne tikai par atsevišķu amatpersonu darbību un konkrētiem lēmumiem, bet arī visu Eiropas Savienības institūciju uzraudzību līdz šim un nākotnē.

Kariņa jaunpienācēji. Otrā daļa © DIENA

Cilvēki īstajā vietā – tā ne viens vien saka par Krišjāņa Kariņa otrās valdības jaunpienācējiem tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) un klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), kura vadītā ministrija vēl ir tapšanas stadijā. Taču vai jaunajiem ministriem ir arī trūkumi, un kādi varētu būt viņu klupšanas akmeņi?

Apmaiņa pēc aukstā kara laika parauga © DIENA

Nesenā notiesāto apmaiņa starp ASV un Krieviju izsaukusi plašu ažiotāžu dažādu iemeslu dēļ, un turpinās sarunas par vēl citu pilsoņu varbūtēju nogādāšanu dzimtenē. Kuri būs nākamie sarakstā, gan vēl nav skaidrs, jo iespējas ir vairākas.

No pandēmijas līdz sezonālai epidēmijai © DIENA

Lai gan vairākums valstu Covid-19 vairs neuzskata par pārmērīgu apdraudējumu, koronavīruss pasaulē nav pasludināts par uzveiktu, vēl neļaujot šai slimībai pāriet sezonālu vai lokālu epidēmiju statusā. Kādēļ tā, un kad tad šādu uzvaru varēs svinēt?

Protesti, komjaunieši, prinči un Covid-19 © DIENA

Jauns Covid-19 uzliesmojums Ķīnā, kura dēļ valstī nu jau aptuveni nedēļu tiek fiksēti inficēšanās antirekordi, novedis pie ilgstošiem un stingriem ierobežojumiem, bet tie – pie lielākajiem nemieriem šajā valstī kopš 1989. gada, kad Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā notika vērienīgi studentu protesti.

Skandālu pilnais Pasaules kauss © DIENA

Persijas līča valstī Katarā notiekošo Pasaules kausa izcīņu futbolā aizēno skandāli un ģeopolitika. Kamdēļ tā, un kādu nākotnes perspektīvu tas sola gan futbolam, gan, plašāk raugoties, arī visam starptautiskajam sportam?

Tas notika 18. novembrī © DIENA

Brīdī, kad Latvijas valsts svin savu gadskārtu, SestDiena atceras nozīmīgus un interesantus notikumus, kas arī saistīti ar 18. novembri.

Latīņamerikas kreisais pagrieziens © DIENA

Pēc Brazīlijas bijušā prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvaras nule notikušajās prezidenta vēlēšanās vairs tikai nedaudzās valstīs Dienvidamerikā un visā Latīņamerikā pie varas nav kreisi noskaņotu politiķu. Medijos šāda virzība tiek dēvēta par kārtējo sarkano (rozā) vilni jeb jūru – marea rosa. Kādi ir šī "kreisā pagrieziena" cēloņi, un vai dažu gadu laikā situācija atkal nemainīsies pretējā virzienā?

Krīzes laika pretrunas ES iekšienē © DIENA

Starp Vāciju un Franciju, kā arī starp Vāciju un Poliju šobrīd pastāv ļoti saspīlētas attiecības – var pat teikt, ka sliktākās visā apvienotās Eiropas pastāvēšanas vēsturē. Kādi ir šo saspīlējumu cēloņi, un pie kādām sekām pretrunas var novest Eiropas Savienības mērogā?

Padomju propagandas zvaigzne © DIENA

Pirms 45 gadiem aizsaulē aizgāja Aleksejs Stahanovs – leģendārais padomju ogļracis, kura vārdā bija nosaukta sociālistiskā darba trieciennieku kustība. Tieši viņš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizsāka PSRS Komunistiskās partijas un valsts vadoņu aktīvi atbalstīto visdažādākajās nozarēs strādājošo darbaļaužu dzīšanos pēc jauniem darba ražīguma rekordiem, kas gan neefektīvajai ekonomiskajai sistēmai neko daudz nedeva.

Rezolūciju, naftas, gāzes un dolāru fronte © DIENA

Ieilgušais karš Ukrainā, protams, nenozīmē tikai kaujas. Tas ietekmē arī dažādu valstu savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajā politikā un ekonomikā. Kāda aina zīmējas šajā "frontē"?

Maska politiskā izvēle © DIENA

Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca informācijas tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks. Šoreiz gan tas bija saistīts nevis ar jaunām, inovatīvām idejām vai biznesa sasniegumiem, bet ierosinājumiem par to, kā būtu risināms karš Ukrainā un konflikts Taivānas jautājumā. Maska pazīstamības dēļ viņa idejas izraisīja plašu rezonansi, tostarp liekot apspriest arī motīvus, kuru dēļ uzņēmējs nācis klajā ar patiesībā politiskiem paziņojumiem.

Moldovas nepamanītie protesti un riski © DIENA

Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.

Nebeidzamo nemieru valsts © DIENA

Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums. Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no līdzšinējās politikas?

Aizdejoja līdz nošaušanai © DIENA

Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai Austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešu iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā.