Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā radījis jautājumus ne tikai par
atsevišķu amatpersonu darbību un konkrētiem lēmumiem, bet arī visu
Eiropas Savienības institūciju uzraudzību līdz šim un nākotnē.
Cilvēki īstajā vietā – tā ne viens vien saka par Krišjāņa Kariņa otrās valdības
jaunpienācējiem tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV), vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) un klimata un enerģētikas ministru
Raimondu Čudaru (JV), kura vadītā ministrija vēl ir tapšanas stadijā. Taču vai jaunajiem
ministriem ir arī trūkumi, un kādi varētu būt viņu klupšanas akmeņi?
Nesenā notiesāto apmaiņa starp ASV un Krieviju izsaukusi plašu ažiotāžu dažādu
iemeslu dēļ, un turpinās sarunas par vēl citu pilsoņu varbūtēju nogādāšanu dzimtenē.
Kuri būs nākamie sarakstā, gan vēl nav skaidrs, jo iespējas ir vairākas.
Lai gan vairākums valstu Covid-19 vairs neuzskata par
pārmērīgu apdraudējumu, koronavīruss pasaulē nav pasludināts
par uzveiktu, vēl neļaujot šai slimībai pāriet sezonālu vai lokālu
epidēmiju statusā. Kādēļ tā, un kad tad šādu uzvaru varēs svinēt?
Jauns Covid-19 uzliesmojums Ķīnā, kura dēļ valstī nu jau aptuveni nedēļu tiek fiksēti inficēšanās antirekordi, novedis pie ilgstošiem un stingriem ierobežojumiem, bet tie – pie lielākajiem nemieriem šajā valstī kopš 1989. gada, kad Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā notika vērienīgi studentu protesti.
Persijas līča valstī Katarā notiekošo Pasaules kausa izcīņu futbolā aizēno skandāli un ģeopolitika. Kamdēļ tā, un kādu nākotnes perspektīvu tas sola gan futbolam, gan, plašāk raugoties, arī visam starptautiskajam sportam?
Pēc Brazīlijas bijušā prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvaras nule notikušajās prezidenta vēlēšanās vairs tikai nedaudzās valstīs Dienvidamerikā un visā Latīņamerikā pie varas nav kreisi noskaņotu politiķu. Medijos šāda virzība tiek dēvēta par kārtējo sarkano (rozā) vilni jeb jūru – marea rosa. Kādi ir šī "kreisā pagrieziena" cēloņi, un vai dažu gadu laikā situācija atkal nemainīsies pretējā virzienā?
Starp Vāciju un Franciju, kā arī starp
Vāciju un Poliju šobrīd pastāv ļoti saspīlētas
attiecības – var pat teikt, ka sliktākās visā
apvienotās Eiropas pastāvēšanas vēsturē.
Kādi ir šo saspīlējumu cēloņi, un pie kādām
sekām pretrunas var novest Eiropas
Savienības mērogā?
Pirms 45 gadiem aizsaulē aizgāja Aleksejs Stahanovs – leģendārais padomju ogļracis, kura vārdā bija nosaukta sociālistiskā darba trieciennieku kustība. Tieši viņš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizsāka PSRS Komunistiskās partijas un valsts vadoņu aktīvi atbalstīto visdažādākajās nozarēs strādājošo darbaļaužu dzīšanos pēc jauniem darba ražīguma rekordiem, kas gan neefektīvajai ekonomiskajai sistēmai neko daudz nedeva.
Ieilgušais karš Ukrainā, protams, nenozīmē tikai kaujas. Tas ietekmē arī dažādu valstu
savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajā politikā un ekonomikā. Kāda
aina zīmējas šajā "frontē"?
Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca
informācijas tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks. Šoreiz gan tas bija
saistīts nevis ar jaunām, inovatīvām idejām vai biznesa sasniegumiem,
bet ierosinājumiem par to, kā būtu risināms karš Ukrainā un konflikts
Taivānas jautājumā. Maska pazīstamības dēļ viņa idejas izraisīja plašu
rezonansi, tostarp liekot apspriest arī motīvus, kuru dēļ uzņēmējs nācis
klajā ar patiesībā politiskiem paziņojumiem.
Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki
prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar
noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.
Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības
policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu
apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi
sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums.
Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt
Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no
līdzšinējās politikas?
Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai Austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešu iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā.
Pirms 65 gadiem uz ASV banknotēm sāka drukāt uzrakstu In God We Trust jeb
Mēs ticam Dievam. Gadu iepriekš šis lozungs, kas jau kopš pilsoņu kara laikiem
tika iekalts uz atsevišķu nominālu monētām, bija apstiprināts par Savienoto Valstu
oficiālo devīzi.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams,
pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami
nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem
un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda
politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?