Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.
"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.
Palkova norādīja, ka patlaban Eiropas Komisija (EK) iet cauri tā saucamajai izskatīšanas jeb skrīninga procedūrai, kad tiek novērtēta gan Ukraina, gan citas potenciālās dalībvalstis, lai sāktu pašas iestāšanās sarunas. Strīdīgākie jautājumi ir par to, kā tālāk virzīties ar ES paplašināšanos, proti, vai tā būs paplašināšanās, kas ļauj nākamajām dalībvalstīm pievienoties ES noteiktās sfērās, kā tas ir bijis ar Melnkalni, Albāniju un valstīm, kuras guvušas ieguvumus no dalības ES, kamēr tās vēl integrējas blokā. Viņasprāt, jautājums ir arī par to, kā tālāk attīstīt pašu paplašināšanās politiku, kā nezaudēt kursu uz priekšu, taču tas nebūs atkarīgs tikai no EP, bet arī no nākamās EK un komisāriem.
LĀI ES programmas vadītāja akcentēja, ka dalībvalstīs kopumā atšķiras redzējumi par atbalstu Ukrainai, jo tai ir vajadzīgs ne tikai humānais, bet galvenokārt militārais atbalsts. Pašlaik redzams, ka viena valsts vēlas atbalstīt Ukrainu vairāk nekā otra. Tas raksturo sabiedrības ne tikai Francijā, bet arī Vācijā, Itālijā un Spānijā, kur pakāpeniski sāk mazināties atbalsts Ukrainai, jo arī pati ES saskaras ar ekonomiskās izaugsmes problēmām.
Kleinberga uzsvēra, ka viens liels jautājums nākamā EP un jaunās EK darba kārtībā būs saistīts arī ar ES fiskālajiem noteikumiem. Covid-19 pandēmijas laikā tika mīkstināti nosacījumi attiecībā uz valstu ārējiem parādiem. Pati ES pirmo reizi aizņēmās ārējos tirgos, kas nekad iepriekš nebija noticis. Tagad ir pienācis laiks, kad parādi ir jāsāk atdot un kaut kādā veidā atpakaļ rāmjos ir jāieliek Eiropas fiskālā telpa. Lai gan liels darbs šajā jautājumā būs Eiropas Centrālajai bankai, noteikumi un to ievērošana ir arī ES Padomes un EP ziņā.
Tāpat dienaskārtībā noteikti būs jautājumi par migrāciju un patvēruma piešķiršanu. RSU Eiropas studiju fakultātes pētniece norādīja, ka ES gadiem par to ir debatējusi, kaut kāds modelis ir izveidots, taču tas līdz galam nav apstiprināts un tiek kritizēts par to, ka migrācijas un patvēruma sistēma nocietina Eiropu - cilvēkiem ir diezgan grūti Eiropā iekļūt un uzturēties, un tādā veidā Eiropa pastiprina humāno krīzi pasaulē.
"Dati rāda, ka pagājušā gada laikā bojāgājušo migrantu skaits, kas mēģinājuši nokļūt Eiropā, atkal ir sasniedzis rekordu, sekojot 2015.gada migrantu krīzei. Pastāv viedoklis, ka ES it kā darbojas pretēji saviem principiem, neielaižot Eiropā cilvēkus un sūtot viņus atpakaļ. Jāņem vērā prognozes, ka EP kļūs labējāks, līdz ar to jautājums par migrāciju un antimigrāciju, Eiropas nocietināšanos pret ārējo migrāciju varētu palikt darbakārtībā," teica Kleinberga.
Arī enerģētika varētu būt viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem, neskatoties uz to, ka, iespējams, būs vēlmes piebremzēt Eiropas zaļo kursu. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece norādīja, ka Eiropa ir apņēmusies izbeigt atkarību no Krievijas fosilajiem resursiem, taču tā vietā ir kaut kas jāliek. Ir pieņemta virkne normatīvu, kas saistīti ar vēja un saules enerģijas plašāku izmantošanu, akumulatoru attīstību, lai enerģiju varētu ne tikai ražot, bet arī uzglabāt. Tāpat procesā ir virkne iniciatīvu un inovāciju par ūdeņraža izmantošanu. Lai lieki netērētu energoresursus, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta energoefektivitātei.
Kleinberga pieļauj, ka Eiropas zaļā kursa ieviešana tiks sadalīta daļās un, iespējams, enerģētikas iniciatīvas turpināsies līdzīgi kā iepriekš. Taču aprites ekonomikas, lauksaimniecības, ilgtspējīgākas pārtikas, biodaudzveidības un it īpaši ar zemes apstrādi un izmantošanu saistītie elementi varētu transformēties. RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece atgādina, ka plašas debates bijušas par Dabas atjaunošanas regulu. Runa ir par to, ka ES ne tikai ir jāaizsargā noteikts teritoriju daudzums, bet arī jāatjauno degradētās teritorijas. Par regulu bijušas karstas debates gan ES Padomē, gan EP, kas noslēgušās ar kompromisu, kas ir mazāk ambiciozs nekā sākumā.
Savukārt, kas attiecas uz ārpolitiku, tad izaicinājumi jaunajam EP būs ne tikai karš Ukrainā, bet arī situācija Rietumbalkānos saistībā ar Krievijas un Ķīnas ietekmes pieaugumu reģionā, kā arī konflikts starp Izraēlu un "Hamās" Tuvajos Austrumos. Viņasprāt, tas ir strīdīgs jautājums, kur katra ES dalībvalsts pārstāv savu nacionālo pozīciju, un tas šķel bloku. Tas prasīs no ES ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz Ķīnu un Taivānu, Krieviju un Baltkrieviju, Āfriku, Latīņameriku, Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem, kur Eiropas intereses ir nepieciešams definēt no jauna.
LETA jau rakstīja, ka ES dalībvalstu pilsoņi šonedēļ dodas pie balsošanas urnām, lai uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlētu EP, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas.
Vēlēšanās, kas notiek līdz 9.jūnijam, izšķirsies arī nākamās EK sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.