Gudels, kurš ilgstoši ir eitanāzijas atbalstītāju grupas Exit International biedrs, atzinis, ka lielā vecuma dēļ viņš jau pēdējos desmit gadus nespēj dzīvot pilnvērtīgu, baudāmu dzīvi.
"Mana dzīve bijusi saistīta ar darbošanos ārā, bet to es vairs nevaru," CNN atzinis botāniķis, kurš var pārvietoties tikai ar citu cilvēku palīdzību - ratiņkrēslā. "Es ļoti gribētu atkal doties ārā un redzēt visu, kas man ir apkārt. Es aizvien varu izbaudīt putnu dziesmas, bet manas redzes problēmas to (pieredzi) pamatīgi ierobežo. Manā vecumā es no rīta pieceļos, paēdu brokastis, un tad vienkārši sēžu līdz pusdienām. Tad paēdu pusdienas un atkal vienkārši sēžu. Kāda no tā jēga?" taujājis zinātnieks, kurš nolēmis pielikt savai dzīvei punktu klīnikā Life Circle Bāzelē.
Lai Gudels varētu realizēt savu ieceri, tika uzsākta ziedojumu kampaņa, kuras laikā viņa atbalstītāji savāca nepieciešamos 20 tūkstošus dolāru.
Austrālijā eitanāzija ir aizliegta, kaut Viktorijas štata parlaments nobalsoja par asistētās pašnāvības ieviešanu, taču likums stāsies spēkā tikai 2019. gada vidū. Gadījumos, kad pacients ir neglābjami slims, viņam ir tiesības atteikties no ārstēšanas un pieprasīt dzīvību uzturošu aparātu atslēgšanu.
Gudels pirms vairākām nedēļām mēģināja izdarīt pašnāvību, taču neveiksmīgi, un nonāca slimnīcā. Ārsti nolēma, ka viņš ir drauds pats sev, tāpēc no slimnīcas viņu izrakstīja tikai pēc neatkarīga psihiatra atzinuma. Zinātnieks šādu apiešanos nodēvēja par nežēlīgu, bilstot, ka tādējādi faktiski "cilvēku, kuram vairs nav vēlmes dzīvot, piespiež dzīvot."
Gudels izteicies, ka viņam ir ļoti žēl, ka nācies ceļot uz Šveici, kur ceturtdien viņa dzīvība aprausies, un cer, ka viņa gadījums pievērsīs pietiekami plašu uzmanību, lai galu galā Austrālijā tiktu rosinātas aktīvākas debates par eitanāzijas ieviešanu. "Esmu priecīgs, ka šis periods pirms manas nāves tiek izmantots intervijām un ka man bija iespēja pacelt jautājumus par eitanāziju dienaskārtībā. Es vēlētos, lai arī citas valstis sekotu Šveices piemēram."