"Attiecības ar Turciju (..) atrodas vēstures pagrieziena punktā un (..) virzīsies uz vienu vai uz otru pusi, atkarībā no tā, kas notiks tuvāko dienu laikā," uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Borreljs.
Viņš aicināja uz dialogu ar Ankaru, lai gan atzina, ka "situācija ir pasliktinājusies".
"Pienācis laiks mūsu līderiem pieņemt smagus lēmumus," pievēršoties 24. un 25.septembrī paredzētajam ES samitam, atzina Borreljs.
Viņš izteicās, ka Turcijas ģeoloģiskās izpētes kuģa atsaukšana no Grieķijas ūdeņiem uz kuriem savas pretenzijas pieteikusi arī Ankara, varētu tikt tulkota kā iespējamā izlīguma zīme.
Tomēr Turcija jau dienu iepriekš ir paziņojusi, ka izpētes kuģis ir atsaukts tikai kārtējās tehniskās apkopes veikšanai un drīzumā tiks nosūtīts atpakaļ.
Izpētes kuģi Oruc Reis, kuru eskortēja karakuģi, uz apstrīdētajiem ūdeņiem Turcija nosūtīja 10.augustā.
Uz to reaģējot, Grieķija kopā ar Franciju un vairākām citām ES dalībvalstīm sarīkoja šajā reģionā jūras spēku manevrus.
Gan pašreizējā ES prezidējošā valsts Vācija, gan NATO mēģina uzņemties starpniecību pieaugošā konflikta atrisināšanā, lai novērstu iespēju, ka starp abām alianses dalībvalstīm izceltos karš, no kuru 1996.gadā izdevās izvairīties tikai par mata tiesu.
Svētdien Ankara apstiprināja, ka Oruc Reis atstājis apstrīdētos ūdeņus un atgriezies Turcijas piekrastē, un Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis pasteidzās to novērtēt kā "pirmo pozitīvo soli" spriedzes mazināšanai.
Taču Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu pirmdien paziņoja, ka tā būtu "kļūda" no Grieķijas puses Oruc Reis atsaukšanu interpretēt kā Ankaras piekāpšanos.
Attiecības ar Turciju būs galvenais jautājums nākamnedēļ paredzētajā ES samitā, kurā varētu spriest par iespējamo sankciju piemērošanu Ankarai, ko pieprasa Grieķija un Kipra.
Atēnām un Nikosijai stingru atbalstu pauž arī Francija. Taču Borreljs uzsvēra, ka vienprātības par sankcijām, kuru noteikšanai nepieciešams visu dalībvalstu atbalsts, pagaidām nav.