Viņš sacīja, ka Latvijā konstatēti gadījumi, kas saistīti ar tranzītu, un tie ne vienmēr "bauda lielu preses uzmanību". Kolēģi šādos gadījumos sadarbojas ar Interpolu un citām starptautiskām institūcijām.
Pēc Grīga paustā, tas, ka Latvijas tirgū viltojumu varētu būt mazāk nekā Eiropā kopumā, ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, Latvijā ir daudz ražotāju pārstāvniecību, kas nozīmē, ka zāles lieltirgotavā nonāk uzreiz no ražotāja, kā rezultātā posms, kurā zāles ceļo ir neliels. Lielākie riski ir zālēm, kuras pārvienotas no krustu šķērsu no vienas lieltirgotavas uz citām. Otrkārt, Latvijai ir salīdzinoši neliels tirgus, bet, treškārt, uz kopējā Eiropas fona Latvijā ir zemas zāļu cenas. Zāļu viltotājiem izdevīgāk zāles realizēt tirgos, kur vairāk var nopelnīt, piebilda VM pārstāvis.
Tikmēr Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes locekle Santa Bičkoviča-Vavžika sacīja, ka tas, ka zāļu viltojumi nav konstatēti, nenozīmē, ka tādu nav. Tieši pretēji - tas esot slikti, jo nozīmējot, ka "kaut kas nestrādā".
Bičkoviča-Vavžika skaidroja, ka viltotas zāles no īstām nevar atšķirt, un šī iemesla dēļ jaunās izmaiņas saistībā ar zāļu verifikācijas sistēmu veidotas, lai līdz minimumam samazinātu iespēju pārpakot vai iepakojumā ievietot kādu citu sastāvu. LZVO pārstāve norādīja, ka arī gadījumos, kad zāles ir neefektīvas, biežāk tiek pieņemts, ka zāles vienkārši nedarbojas, nevis, ka tās ir viltotas.
Pēc Bičkovičas-Vavžikas paustā,
pēdējais skaļākais zāļu viltošanas gadījums bija Nīderlandē, kad pērn legālajā ķēdē tika konstatētas zāles kaulu smadzeņu audzējam.
Viņai esot grūti pateikt, kurā Eiropas valstī viltotu zāļu gadījumi nav.
Jau ziņots, ka rīt, 9.februārī, 32 Eiropas valstīs spēkā stāsies jauna regula par zāļu verifikāciju, kas paredz, ka turpmāk medikamentu ražotāji marķēs visus zāļu iepakojumus ar unikālu kodu. Pirms medikamentu nodošanas pacientiem aptieku un ārstniecības iestāžu uzdevums būs tos pārbaudīt jeb verificēt. Regulas būtība ir - nodot pacientam ķēdes pēdējā posmā pārbaudītu un drošu medikamentu. Latvijā sistēmas ieviešanu nodrošina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija (LZVO).
Jaunā verifikācijas sistēma attieksies uz recepšu zālēm un vienu bezrecepšu medikamentu - omeprazolu. Sistēmas ieviešanai ir paredzēti arī pārejas noteikumi, jo visas zāles, kas būs saražotas līdz 2019.gada 9.februārim, drīkstēs pārdot un izlietot līdz to derīguma termiņa beigām.
Jauno zāļu drošuma pārbaudes sistēmas izveidi paredz Eiropas Savienības Viltoto zāļu direktīva un deleģētā regula, kas noteic detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma.
Medikamentu iepakojumi ar jauno drošuma pazīmi Latvijas tirgū varētu parādīties pēc trim mēnešiem, lēsa Grīgs.
VVZ
v