Viņš skaidroja - ja līdz šim sankcijas tikušas piemērots kā politiskā spiediena mehānisms pret atsevišķām valstīm, tad līdz ar tā dēvēto "Eiropas Magņicka aktu" ir stājusies spēkā vēl viena juridiska iespēja vērsties jau pret konkrētām personām un amatpersonām visā pasaulē, ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka šīs personas veikušas vai ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Rinkēvičs pavēstīja, ka pirmo reizi pēc ASV prezidenta vēlēšanām ES Ārlietu padomē notika ļoti nopietnas diskusijas par ES un ASV attiecībām, jauno administrāciju un stratēģiskajiem jautājumiem. Ministrs uzsvēra, ka ir ļoti daudz jomu, kurās ES vēlētos sadarboties ar ASV daudz intensīvāk - tā ir daudzpusējā diplomātija, Covid-19 apkarošana un tirdzniecības aspekti, vienota nostāja pret Ķīnu un Krieviju, arī jautājums par Irānas kodolprogrammu. Rinkēvičs norādīja, ka diskusija bija par to, kādā veidā veidot šos kontaktus, kas ir tās prioritātes raugoties no ES viedokļa sadarbībā ar jauno ASV administrāciju.
Tāpat ES Ārlietu padomes sanāksmē noritēja diskusija par ES stratēģisko autonomiju. Rinkēvičs pavēstīja, ka diskusijā pagaidām gan katrs ar autonomiju saprot kaut ko savu, turklāt ļoti plašā spektrā, sākot ar drošības ārpolitiku un aizsardzību, lēmumu pieņemšanu, līdz pat tirdzniecības, digitālajiem un klimata jautājumiem, kur ES ir ļoti labas iestrādes, pauda ministrs, uzsverot, kā tā vairāk līdzinājusies domu apmaiņai.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministri arī pārrunāja aktuālākos jautājumus par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, situāciju saistībā ar 6.decembra Venecuēlas Nacionālās Asamblejas vēlēšanām, politisko situāciju Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām, kā arī iespējamo ES reakciju uz Turcijas rīcību austrumu Vidusjūrā.
Runājot par situāciju Baltkrievijā, ministrs uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem lēmums par turpmāku sankciju saraksta papildināšanu ar Baltkrievijas amatpersonām un uzņēmumiem, kuri atbalsta Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Lukašenko režīmu un vardarbību pret protestētājiem. Ārlietu ministri padomē pārrunāja arī situāciju saistībā ar 6.decembrī Venecuēlā notikušajām Nacionālās Asamblejas vēlēšanām, neatzīstot tās. Šīs vēlēšanas tika noorganizētas nedemokrātiskā ceļā un līdz ar to ES ārlietu ministri bija vienisprātis, ka vēlēšanu rezultāti nav atzīstami.